:format(webp)/nginx/o/2020/12/11/13524185t1ha850.png)
/nginx/o/2021/04/01/13708161t1h510b.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
Mākslīgais intelekts apdraud labas darba vietas – varētu domāt, ka ar tādu problēmu pasaule saskaras pirmoreiz. Taču noderīgas idejas par to, kā uz to reaģēt, mēs varam rast Deivida Rikardo, modernās ekonomikas pamatlicēja, kurš vēroja britu industriālās revolūcijas norisi, darbos. Viņa uzskatu evolūcija, tostarp daži aspekti, kurus viņš palaida garām, sniedz daudzas noderīgas mācības mūsdienām.
Privātā sektora tehnoloģiju līderi mums sola gaišāku nākotni, kurā būs mazāk stresa darbā, mazāk garlaicīgu sanāksmju, vairāk brīvā laika un, iespējams, pat universālais pamatienākums [minimālā iztika, ko varētu saņemt jebkurš, arī nestrādājošie – red.]. Bet vai mums vajadzētu viņiem ticēt? Daudzi cilvēki var vienkārši zaudēt to, ko viņi uzskatīja par labu darbu, un būs spiesti meklēt vietā citu par mazāku atalgojumu. Galu galā algoritmi jau šobrīd pamazām pārņem tos uzdevumus, kam līdz šim savu laiku un uzmanību veltīja cilvēki.
Savā 1817. gada nozīmīgajā darbā "Politiskās ekonomikas un nodokļu principi" (On the Principles of Political Economy and Taxation) Rikardo pozitīvi vērtēja iekārtas, kas jau bija mainījušas kokvilnas vērpšanas procesu. Sekojot tā laika domāšanas veidam, viņš paziņoja Pārstāvju palātai, ka "mašīnas nemazina pieprasījumu pēc darbaspēka".