Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Baltijas un Islandes ārlietu ministri kopīgi apmeklē Gruziju

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže. Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže kopā ar Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu, Islandes ārlietu ministri Tordīsu Kolbrūnu Reikfordu Gilfadotiru un Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi šodien darba vizītē apmeklēs Gruziju, informē Ārlietu ministrija.

Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministri kopīgi tiksies ar Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili, Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Šalvu Papuašvili, Gruzijas ārlietu ministru Iļju Darčiašvili, kā arī parlamenta opozīcijas partiju pārstāvjiem. Darba vizītē plānotas tikšanās arī ar Gruzijas valdības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Vizītes laikā tiks pārrunāti aktuālie notikumi Gruzijā, tostarp Gruzijas parlamentā pieņemtais likums par ārvalstu ietekmi. Amatpersonas apspriedīs Gruzijas reformu procesu saistībā ar tās integrācijas Eiropas Savienībā (ES) gaitu, kas izriet no Gruzijas kā ES kandidātvalsts saistībām, kā arī noturības stiprināšanu pret Krievijas radīto apdraudējumu.

Paredzēts, ka no plkst.9.20 pēc Latvijas laika notiks kopīga Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Islandes ārlietu ministru un Gruzijas prezidentes preses konference.

Gruzijas parlaments otrdien, 14.maijā, pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis nedēļām ilgus masu protestus. Likumdevēji nobalsoja 84 balsīm "par" un 30 balsīm "pret", pieņemot likumu trešajā un galīgajā lasījumā. ES otrdien brīdināja Gruziju, ka likuma pieņemšana kavēs tās centienus pievienoties blokam.

"ES dalībvalstīm ir skaidrs, ka, ja šis likums tiks pieņemts, tas būs nopietns šķērslis Gruzijai tās Eiropas perspektīvā," sacīja ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela preses sekretārs Pēters Stano.

Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu.

Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likuma pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO bija aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu