Putina vizīte Pekinā: diktatoru var gaidīt ne pārāk iepriecinošas ziņas (7)

Sji, kā raksturīgi ķīniešu mentalitātei, sev uzstāda ilgtermiņa mērķus un darbojas lēni, lai vilktu garumā laiku. Pagaidām Ķīnas rūpniecība strādā pie tā, lai Ķīna būtu tehnoloģiski pašpietiekama, un tādēļ tā nevar dot ASV iemeslus tālāk pastiprināt ierobežojumus tirdzniecības un augsto tehnoloģiju jomās.

Baltā nama izsludinātie tarifi Ķīnas elektromobiļiem liecina par ASV vēlmi rīkoties izlēmīgi. Lai gan ir skaidrs, ka Krievijas – Ķīnas tirdzniecības apjoms ir sasniedzis 240 miljardus dolāru, Pekinā prot rēķināt – eksports uz ASV ir 427 miljardi, bet uz Eiropas Savienību – 550 miljardi dolāru.

Pabeidzot jauno “tehnoloģisko revolūciju”, ko plāno Komunistiskās partijas politbirojs, ķīnieši nevarēs iztikt bez preču eksporta uz Rietumiem. Pēdējo mēnešu dati liecina par to, ka Ķīna pati ir kļuvusi piesardzīgāka tirdzniecībā ar Krieviju – eksports uz Krieviju ir samazinājies par 15% martā un 13,5% aprīlī, salīdzinot ar šiem periodiem 2023. gadā.

Viena no galvenajām pazīmēm par to, ka Pekina ņem vērā ASV brīdinājumus, ir tā, ka Sji sola un turpinās solīt Putinam lielu un mūžīgu draudzību, taču cerēt uz konkrētu rīcību būs naivi. Ķīnas līderis jau paspējis spēlēt lomu Eiropas misijā pagājušajā nedēļā, kad apmeklēja Belgradu un Budapeštu, solot Serbijas un Ungārijas valdībām investīcijas rūpniecībā.

Paredzams, ka Putins no Pekinas atgriezīsies ne ar tukšām rokām – joprojām notiek sarunas par projekta “Sila Sibiri-2” gāzesvada īstenošanu, un tas var ļaut Krievijai piegādāt vairāk gāzes Ķīnai. Vai tas tiks parakstīts – nav zināms, taču ir skaidrs, ka Ķīna nebūtu pret arī turpmāk solīt Krievijai, ka “drīzumā” tiks parakstīts Kremlim ļoti svarīgais dokuments.