26.aprīlī notika atklāta diskusija par nepieciešamību Latvijā ieviest dzemdes kakla vēža novēršanas plānu un reālām iespējām sasniegt šāda plāna definētos mērķus, kurā diskutēja pārstāvji gan no ārstu asociācijām, gan no Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra un Saeimas.
Kā vērtējat neseno speciālistu un ierēdņu diskusiju par dzemdes kakla vēža novēršanas plānu?
– Nozīmīgi bija konstatēt, ka mēs visi diskusijas dalībnieki esam vienisprātis, kādas izmaiņas ir nepieciešams veikt, un ka veselības jomas lēmēju institūcijas piekrīt mūsu mērķiem, kā arī tām ir vēlme iesaistīt jomas speciālistus plāna veidošanā nākamajam periodam. Nozīmīgi bija sadzirdēt, ka Veselības ministrija pieļauj iespēju augustā pārskatīt uz to brīdi esošo finanšu līdzekļu atlikumu, lai neizmantoto, jau iepriekš piešķirto finansējumu izmantotu vakcinācijas paplašināšanai, iespējams, sākot ar šā gada septembri.
Kļuva skaidrs, ka mērķis visiem viens – mazināt finanšu slogu, kas ir nepieciešams onkoloģisko pacientu medicīniskai aprūpei. Tie, kas sekoja diskusijai, protams, cer, ka mērķis īstenosies, jo ir ļoti liela interese tieši par valsts nodrošinātu vakcināciju vecumā līdz 26 gadiem. Visbiežāk tās ir personas, kas neizmantoja savu iespēju vecuma posmā no 12 līdz 18 gadiem vai jaunu vīriešu gadījumā ir bijuši ārpus vakcinēto personu loka, kad Latvijā tika ieviesta vakcinācija zēniem.
Runājot par pēdējo, vai jūsu praksē un pieredzē gadās tā, ka jaunietis līdzšinējā vakcinējamo vecumā tomēr vēl ir ļoti atkarīgs no vecākiem, viņu uzskatiem un viedokļa? Un, kaut arī Latvijā jaunietis par labu vakcinācijai var patstāvīgi izlemt no 14 gadu vecuma, arī gadījumā, ja vecāki nepiekrīt, vai tomēr gadās, ka vecākiem izdodas bremzēt šos bērnus vakcinēties pret CPV?