Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanā.
Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās).
Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 8200 samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 hektāriem palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020.gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020.gadā.
Vienā ekonomiski aktīvā lauku saimniecībā apsaimniekoja vidēji 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes, kas ir par 6,3 hektāriem vairāk nekā 2020.gadā. Pēdējos trīs gados vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās gan apsaimniekotās aramzemes, gan sējumu platība attiecīgi par 4,3 hektāriem jeb 22,5% un 4,1 hektāru jeb 22,4%.
Kopš 2020.gada palielinājušās graudaugu un pākšaugu platības vidēji vienā audzētāju saimniecībā. 2023.gadā vidēji vienā saimniecībā audzēja 44,7 hektārus graudaugu, kas ir par 7,4 hektāriem vairāk nekā 2020.gadā, pākšaugus - 24,1 hektāru, par 7,7 hektāriem vairāk.