IZM norāda, ka patlaban pedagogu amatiem noteiktās dažādās darba slodzes nedēļā - 21, 30, 36, 40 stundas - apgrūtina izpratnes veidošanu pedagogiem par kopējās slodzes un slodzes sastāva veidošanas principiem, līdz ar to darba pienākumu plānošanu katram pedagogam. Izglītības iestāde visbiežāk īsteno dažādas izglītības programmas un izglītības iestādes vadītājam ir neiespējami nodrošināt pedagogam saprotamā veidā, piemēram, mūzikas skolotājam, slodzes noteikšanas, līdz ar to arī atalgojuma noteikšanas, principus.
Kā piemēru IZM min mūzikas skolotāju, kurš māca mūziku 6.-7.klasēs un kura darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā kā pamatizglītības skolotājam. Vienlaikus tajā pašā izglītības iestādē viņš strādā arī par pirmsskolas izglītības mūzikas skolotāju ar slodzi 40 stundas nedēļā, bet pēcpusdienā vada interešu pulciņu, piemēram, ansambli, kur darba slodze ir 30 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka skolotājam, kurš māca mūziku vienā izglītības iestādē, izglītības iestādes vadītājam, nosakot pedagogam kopējo slodzi, ir jāņem vērā trīs atšķirīgi darba slodzes nosacījumi stundu skaitam nedēļā.
IZM skaidro, ka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba slodze gadā ir 44 nedēļas, bet vidējā izglītojamā gada slodze ir 36 nedēļas. Skatoties stundu griezumā, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem darba slodze gadā noteikta 1584 astronomiskās stundas, pieņemot, ja pedagogs ik nedēļu vada vidēji 24 40 minūšu garas mācību stundas, kas veido 65% no kopējās nedēļas slodzes, tad gada griezumā mācīšanas laiks ir vidēji 560 astronomiskās stundas. Tas nozīmē, ka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem mācīšanas laiks gada griezumā stundu izteiksmē veido apmēram 35% no kopējās darba slodzes, ko ietekmē individuālā pedagoga pienākumi, izglītības pakāpe un citi.