Foto un video ⟩ Rinkēvičs privātā audiencē pāvestu Francisku aicinājis atbalstīt Ukrainas miera iniciatīvu (10)

Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs privātā audiencē tikās arī ar pāvestu Francisku.

Tikšanās laikā ar Svētā Krēsla Valsts sekretāru Valsts prezidents pārrunāja divpusējās attiecības, tai skaitā Latvijas un katoliskās baznīcas sadarbību, kā arī reģiona drošību un atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru.

Rinkēvičs sarunas laikā uzsvēra Latvijas un Svētā Krēsla labās attiecības un regulāro augstāko amatpersonu dialogu. Vienlaikus Valsts prezidents apliecināja Latvijas atbalstu Ukrainai un aicināja atbalstīt Ukrainas miera iniciatīvu.

Vienlaikus sarunā Rinkēvičs aicināja Svēto Krēslu aktīvi iesaistīties Krievijas nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanā no Krievijas, Krievijas pagaidu okupētajām Ukrainas teritorijām un Baltkrievijas.

Vizītes laikā pie Svētā Krēsla tikai demonstrēta filma par godināmo bīskapu Boļeslavu Sloskānu, piedaloties Svētā Krēsla amatpersonām.

Tikšanās ar pāvestu Francisku Vatikānā, Viņa Svētība sūta sirsnīgus sveicienus un svētību Latvijai 🇱🇻🇻🇦 pic.twitter.com/dGcy3xPc4Z

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) May 16, 2024

2004. gadā oficiāli ar pāvesta Jāņa Pāvila II izsludināto dekrētu tika atzīta Sloskāna tikumu varonība, lai turpmāk viņu varētu saukt par godināmo.

Tikumu varonības atzīšana nozīmē, ka Baznīca novērtē Sloskāna dzīves izcilību un uzskata to par atdarināšanas vērtu. Tas ir pirmais posms ceļā uz bīskapa Sloskāna oficiālu pasludināšanu par svēto.

Kā vēstīts, Sloskāns dzimis 1893.gadā Stirnienē. Mocekļa gaitas pravietiski iezīmē viņa bīskapa devīze "Hostia pro fratribus" - "Upuris par brāļiem". 1917.gadā Pēterburgā iesvētīts par priesteri, kalpojis Krievijā vajāšanu laikos, 1926.gadā Maskavā slepeni iesvētīts par bīskapu un strādājis Minskas-Mogiļevas diecēzē Baltkrievijā.

Čekas nepatiesi apsūdzēts, apcietināts, spīdzināts un izsūtīts uz Solovku salām un Sibīriju, 1933.gadā, samainīts pret padomju spiegu, atgriezies dzimtenē. 1944.gadā pēc vācu varas rīkojuma spiests atkal doties trimdā - uz Vāciju un tad uz Beļģiju. Izcils garīgais audzinātājs un iedvesmotājs jauniešiem, skolotājiem, topošajiem priesteriem. Piesaistījis mecenātus trimdas studentu izglītības iegūšanai, piedalījies sabiedriskajā dzīvē, Vatikāna II koncila delegāts. Mūžībā devies 1981.gadā Lēvenā, Beļģijā. 1993.gadā pārapbedīts Aglonas Dievmātes altāra pakājē.

Pāvests Jānis Pāvils II 2004.gadā ar dekrētu pasludināja bīskapu par godināmu, kas nozīmē, ka viņa tikumi ir atdarināšanas vērti.