Tikumu varonības atzīšana nozīmē, ka Baznīca novērtē Sloskāna dzīves izcilību un uzskata to par atdarināšanas vērtu. Tas ir pirmais posms ceļā uz bīskapa Sloskāna oficiālu pasludināšanu par svēto.
Kā vēstīts, Sloskāns dzimis 1893.gadā Stirnienē. Mocekļa gaitas pravietiski iezīmē viņa bīskapa devīze "Hostia pro fratribus" - "Upuris par brāļiem". 1917.gadā Pēterburgā iesvētīts par priesteri, kalpojis Krievijā vajāšanu laikos, 1926.gadā Maskavā slepeni iesvētīts par bīskapu un strādājis Minskas-Mogiļevas diecēzē Baltkrievijā.
Čekas nepatiesi apsūdzēts, apcietināts, spīdzināts un izsūtīts uz Solovku salām un Sibīriju, 1933.gadā, samainīts pret padomju spiegu, atgriezies dzimtenē. 1944.gadā pēc vācu varas rīkojuma spiests atkal doties trimdā - uz Vāciju un tad uz Beļģiju. Izcils garīgais audzinātājs un iedvesmotājs jauniešiem, skolotājiem, topošajiem priesteriem. Piesaistījis mecenātus trimdas studentu izglītības iegūšanai, piedalījies sabiedriskajā dzīvē, Vatikāna II koncila delegāts. Mūžībā devies 1981.gadā Lēvenā, Beļģijā. 1993.gadā pārapbedīts Aglonas Dievmātes altāra pakājē.
Pāvests Jānis Pāvils II 2004.gadā ar dekrētu pasludināja bīskapu par godināmu, kas nozīmē, ka viņa tikumi ir atdarināšanas vērti.