Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā atkal palielinās to Krievijas pilsoņu skaits, kas Latvijā, Igaunijā un Somijā naturalizācijas kārtībā vēlas iegūt pilsonību, tomēr Latvijā eksāmenus sekmīgi nokārto tikai puse, kas ir līdzīgi Igaunijā novērotajai tendencei. Daļēji šo aktivitātes pieaugumu var skaidrot arī ar pandēmijas beigām. 2021. gadā Latvijas pilsonība piešķirta rekordzemam pretendentu skaitam – tikai 419 cilvēkiem, kamēr 2022.gadā šādu vēlmi izteica aptuveni 1000 cilvēku, bet pērn iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēma no 1280 personām. Tikmēr Igaunijā valsts pilsonību šā gada pirmajos trīs mēnešos ieguvuši tikai 53 krievi, bet Somijā – 1906 agresorvalsts pilsoņi.

No visiem pagājušā gada aktīvajiem pilsonības pretendentiem (1280) Latviešu valodas prasmes pārbaudījumus nokārtoja 52,1% Latvijas pilsonības pretendents, bet vēstures zināšanu pārbaudes – 82,2%. Līdz ar to ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā 2023.gadā uzņemtas 595 personas, to skaitā 19 nepilngadīgie bērni, kas naturalizējās kopā ar vecākiem.

Arī Igaunijā pēdējos gados vislielākais krievu skaits Igaunijas pilsonību ieguva 2023.gadā – 467, bet kopumā pērn Igaunijas pavalstniecībā pārgāja 1078 ārzemnieki, liecina laikraksta “Postimees” apkopotie dati. Somijā tieši pagājušajā gadā valsts pilsonība piešķirta rekordlielam Krievijas pilsoņu skaitam – 1906, taču no kopējā naturalizēto iedzīvotāju skaita, atšķirībā no Latvijas un Igaunijas, tā nebūt nav puse. Saskaņā ar Somijas sabiedriskā medija Yle šonedēļ izplatītajiem datiem, otrajā vietā aiz krieviem pilsonības ieguvēju vidū ar nelielu skaitlisku atkāpi seko irākieši (1517 jauni Somijas pilsoņi 2023.gadā), bet pēc viņiem – Sīrijas (805) un Somālijas (728) pavalstnieki.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X