Veselīgam mājoklim ir jāatbilst gan vides mērķiem, gan iedzīvotāju vajadzībām

Jau kopš 2015. gada uzņēmums "Velux" regulāri veic “Veselīgo māju barometru”, lai izvērtētu situāciju Eiropas mājokļos. Arī jaunākajā pētījumā ir secināts, ka diemžēl progress ir patiešām lēns, un iemesli tam ir vairāki. Minēšu dažus no tiem.

Pirmkārt, Eiropā nav vienotas izpratnes, ko nozīmē “veselīgs mājoklis”, un visbiežāk uz to lūkojamies pārāk šauri, jo ne vienmēr bezemisiju ēka būs atbilstoša tam, lai tajā ikdienā dzīvotu vai strādātu cilvēki.

Bez jau skaidri definētiem klimata mērķiem dzīvojamai, biroju vai sabiedriskajai ēkai ir jāatstāj pozitīvs iespaids arī uz iemītnieku, darbinieku vai apmeklētāju fizisko un mentālo veselību. Piemēram, ēkā ir jābūt labai gaisa kvalitātei, termālajam komfortam, samazinātam trokšņu līmenim, pietiekamai dienasgaismas piekļuvei u.tml. Īpaši asi šo problēmu izjutām pandēmijas laikā, kad ļoti liela daļa iedzīvotāju tika “iesprostoti” savos neveselīgajos mājokļos ar sliktu gaisa kvalitāti, nepietiekamu dienasgaismas pieplūdi, pārlieku lielu mitrumu, atstājot iespaidu ne tikai uz mentālo, bet arī uz fizisko veselību.

Ēkas plānojumam ir jāatbilst iedzīvotāju vajadzībām, neatkarīgi no viņu mobilitātes spējām, vecuma u.c. parametriem, lai tajās var iekļūt gan māmiņas ar bērniem, gan cilvēki ar dažādiem kustību traucējumiem. Būvei ir jābūt noturīgai pret klimata pārmaiņām, piemēram, spējiem karstuma viļņiem vai lietusgāzēm, un nepieciešamības gadījumā viegli pielāgojamai, tikai tā var nodrošināt ēkas ilgu un labu kalpošanu. Tāpat ir jāuzlabo iedzīvotāju zināšanas par veselīgu mājokli un jāpilnveido prasmes, kā to uzturēt. Joprojām ne visi zina, cik svarīga ir iekštelpu gaisa kvalitāte, kā tā ietekmē mūsu veselību, spēju koncentrēties, būt produktīviem un labā garastāvoklī.

Otrkārt, Eiropā nav vienotu datu par ēkām, tie ir nepilnīgi, grūti salīdzināmi un netiek iegūti regulāri, kas apgrūtina iespēju objektīvi izvērtēt situāciju un pieņemt datos balstītus lēmumus un politikas iniciatīvas. Ar datu trūkumu regulāri sastopamies, arī veicot mūsu barometra pētījumu.

Precīzāki dati sniegtu ilgtermiņa ieguvumus, piemēram, ļautu radīt ļoti mērķtiecīgas ēku renovācijas programmas, kas ES varētu veidot ap 200 līdz 500 tūkstošiem jaunu darbavietu, iedzīvotāji mazāk slimotu, kas būtu ieguvums gan darba devējiem, gan atslogotu veselības nozari, ļaujot ietaupīt pat līdz 10% budžeta. Apzinot un renovējot visas dzīvojamās ēkas atbilstoši energoefektivitātes standartiem, varētu ietaupīt līdz 44% apkurei.

Treškārt, ir jābūt ciešākai starpnozaru sadarbībai. Veselības, ilgtspējas un sabiedrības noturības mērķiem ir jābūt klātesošiem, pieņemot lēmumus arī par būvniecības nozares attīstību. Ilgtspējīgu ēku projektēšanai ir jāsākas ar cilvēku vajadzībām, ievietojot lietotāju dizaina centrā un aktīvi iesaistot viņus ēkas ekspluatācijas optimizēšanā, tostarp izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un iespējas.

2050. gads ar mērķi panākt ES klimatneitralitāti vairs nav aiz kalniem. Lai veicinātu emisiju samazināšanos būvniecības nozarē, ir jāveicina vienota izpratne, ko nozīmē veselīgs mājoklis un kāda ir tā pozitīvā ietekme uz cilvēku un dabu.

Ir nepieciešams daudz iekļaujošāks regulējums un precīzāki būvniecības standarti, kas atbilstu veselīga mājokļa idejai, kā arī vienotu un standartizētāku datu ievākšana.

Tikai tā mēs teorētiskās bažas un izaicinājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, varēsim pārvērst konkrētā un jēgpilnā rīcībā un risinājumos!