Noskaties ⟩ Valdība vēlas samazināt nodokļus mazajām algām un vienkāršot dzīvi mazajiem uzņēmumiem (5)

Pēc 2022. gada Saeimas vēlēšanām valdības veidošana ilga divus mēnešus. To laikā partijas savā starpā un ar sabiedriskajām organizācijām diskutēja 13 darba grupās par to, ko darīs katrā nozarē. Ko darīt ar nodokļiem, nevienojās. Uzņēmēji prasīja samazināt darbaspēka nodokļus, topošā valdība nebija gatava budžetā paredzēt tādu ieņēmumu samazinājumu. Politiķi mierināja - nodokļus mainīsim, pieņemot jau nākamo, 2024. gada, budžetu. Izveidoja darba grupu, kurā politiķi un lobiju organizācijas tikās gandrīz katru nedēļu, bet pērn uz budžeta veidošanas laiku Krišjāņa Kariņa valdība izjuka. Darbs atkal bija jāsāk no sākuma.

Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents (2023. gada 10. septembrī): “Mērķis, kāpēc mēs piedalījāmies šajā darba grupā un aktīvi uzstājāmies, bija izveidot nodokļu sistēmu, kas ir motivējoša augt ekonomikai, un izskatās, ka viens gads ir patērēts velti.”

Jaunajā valdībā darba grupa jau tikusies 30 reizes, un šoreiz tā paspēšot vēl līdz nākamā gada budžetam piedāvāt nodokļu pārmaiņas, kas nebūs tikai kosmētiskā līmenī.

Pēc pagājušajām Saeimas vēlēšanām uzņēmēji - saņēma solījumu, ka viņu prasītie nodokļu sistēmas uzlabojumi notiks 2023. gadā. Tagad, 2024.gada jūnijā, valdībā beidzot nonāks scenāriji jaunai nodokļu reformai.

Evika Siliņa, Ministru prezidente (“Jaunā Vienotība”)

NP: Par nodokļu pamatnostādnēm - kurā brīdī sāksies diskusijas ar koalīcijas partneriem?

Siliņa: Nezinu, neesmu redzējusi nodokļu pamatnostādnes. Tad, kad es viņas redzēšu, varēs sākties diskusijas.

Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (“Jaunā Vienotība”): “Mēs vakar darba grupā vienojāmies jau par gala ziņojuma struktūru, un plānojam, ka starp 20. un 22. jūniju šis ziņojums kļūs publisks.”

Reformas centrā ir darbaspēka nodokļi. Paredzēts vienkāršot to aprēķināšanu, likvidējot diferencētus neapliekamos minimumus un atstājot vienu fiksētu līmeni visiem. Mazajām algām iedzīvotāju ienākuma nodokli plānots samazināt. Cik daudz un cik strauji - tas vēl jālemj, jo izstrādāti 15 dažādi scenāriji.

Andris Šuvajevs, Saeimas deputāts (“Progresīvie”): “Mēs tiešām vēlamies pēc iespējas ātrāk – jau pirmajā izmaiņu gadā – pāriet uz fiksētu neapliekamo minimumu. Bet otrkārt un sekojot līdzi arī visām starptautiskajām institūcijām, kas vērtē Latvijas nodokļu sistēmu, tas svarīgākais jautājums ir par nodokļu mazināšanu mazo un vidējo algu segmentā, un mēs redzam arī pēc izstrādātajiem scenārijiem, ka to ir iespējams izdarīt.”

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (Zaļo un zemnieku savienība): “Par ko ir konceptuāla izpratne, es domāju, starp politiskajiem spēkiem, ka jāmazina darbaspēka nodokļi. Tas, kādā apjomā tas tiks darīts un vai tiks darīts, tas ir stipri atkarīgs no nākamā gada budžeta prognozes. Šī amplitūda darbaspēka nodokļiem ir ar 100 līdz 600 miljonu ietekmi uz budžetu. Tas ir ļoti plašs spektrs.”

Aprīlī OECD rekomendēja reformēt Latvijas nodokļu sistēmu. Kā galvenais ieteikums arī tur minēta nodokļu samazināšana zemākajām algām, taču kopējie nodokļu ieņēmumi ir jāpalielina. Piemēram, palielinot nekustamā īpašuma nodokli. To gan politiķi pagaidām negrasoties darīt. Tā vietā jāpanāk, lai kadastra vērtība, pēc kuras aprēķina nodokli, tuvinātos reālajai īpašuma vērtībai.

Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (“Jaunā Vienotība”): “OECD ziņojumā par 2024. gadu [teikts, ka] Latvijai būtu jāveic aptveroša nodokļu reforma, samazinot darbaspēka nodokļus un palielinot patēriņa un uzņēmumu ienākuma nodokli. Sevišķi jāpiestrādā pie darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas mazo algu grupām un palielinot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli augstākajās ienākumu grupās.”

Darba devēju organizācijas to atbalsta. Bet Ārvalstu investoru padome skeptiski raugās uz nodokļu samazināšanu mazajām algām.

Ilze Berga, Ārvalstu investoru padomes nodokļu administrēšanas apakšgrupas vadītāja: “Saprotot, ka lielākā daļa ēnu ekonomikas, un saskaņā ar pētnieku aplēsēm puse ēnu ekonomikas ir tieši aplokšņu algas, protams, tas notiek zemāk apmaksātajos segmentos. Ir bažas: ja tiks samazināti mazāk apmaksātajiem darbiniekiem darbaspēka nodokļi un tas tiks kompensēts ar augstākiem nodokļiem labi apmaksātajiem, bieži vien ārvalstu investoru algotiem darbiniekiem, tad tas vēstījums būtu – palieciet ēnās, jo, ja jūs celsiet algas, būsiet produktīvāki.”

Ilze Berga, Ārvalstu investoru padomes nodokļu administrēšanas apakšgrupas vadītāja: “Lai nodokļus nomaksāt ir tik vienkārši, ka nevar nemaksāt. Mūsu pozīcija ir – vienkāršotāka nodokļu sistēma, jo tas samazinātu administratīvo slogu gan valstij, gan nodokļu maksātājiem.”

Asas diskusijas varētu izraisīt iecere nākotnē atcelt šobrīd spēkā esošo kārtību, ka peļņa, ko no uzņēmuma neizņem, bet iegulda tālākā izaugsmē, netiek aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (“Jaunā Vienotība”): “Mēs izvērtēsim UIN reformu, mēs novērtējam, ka tā ir laba, bet iezīmēsim, cik ilgi mēs viņu varam atļauties, ilgstoši [turpināt] - ir jāvērtē, vai tas ir labi. Mēs esam palikušas četras valstis Eiropā ar šādu risinājumu.”

Pie ļoti vājas kreditēšanas uzņēmumu rīcībā paliek ievērojami līdzekļi. Saistību apjoms ir 17 miljardi, 6 miljardi – peļņa, tas ir tiešām būtiski. Mēs redzam, ka uzņēmumi iemācās apiet bankas un kreditēties savstarpēji.

Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs: “Mēs esam vieni no retajiem, kam ir šāda sistēma, bet esam arī valsts ar vienu no viszemākajām uzņēmumu kapitalizācijām. Mūsu uzņēmumu pašu kapitāls, uzņēmumu rīcībā esošie pašu līdzekļi ir zemi, tas traucē kreditēšanai, jo, ja banka aizdod uzņēmumam, tā sagaida, ka uzņēmumam būs pašam savas rezerves, drošības spilvens. Līdz ar to šī sistēma bija nepieciešama, lai situāciju vērstu par labu. Tas ir pakāpeniski noticis. Pēc kāda laika var vērtēt, vai ir pietiekami, un pēc tam skatīties, vai iet uz vienotu uzņēmumu ienākumu nodokļa regulējumu visā Eiropā.”

NP: Tas brīdis ir pienācis?

Vilerts: “Es teiktu, ka vēl nav pienācis.”

Lēmumi par nodokļu reformu ir jāpieņem līdz augustam, lai izmaiņas ieliktu nākamā gada budžetā. Tā kā kaimiņus jau sasniegusi recesija, arī Latvijas Finanšu ministrija pieļauj, ka ekonomiskā situācija var ieviest korekcijas un reformu var nākties atlikt.

Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs: “Diezgan pārsteidzoši, ka mums sanāca izvairīties no recesijas, ņemot vērā visu to, kas notiek - pandēmija, energoresursu krīze, Krievijas iebrukums Ukrainā -, tas viss mūs smagi skāra, tomēr mums izdevās, ekonomika ir diezgan noturīga. Redzam, ka tas nav viennozīmīgi, tā, piemēram, kaimiņos Igaunijā ekonomiskā situācija ir krietni smagāka.”

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (Zaļo un zemnieku savienība): “Šobrīd ir liela politiskā vēlme pieņemt šos lēmumus, it īpaši priekšvēlēšanu laikā, es domāju, ikviens politiķis grib pateikt: "Samazināsim darbaspēka nodokļus vai samazināsim vienu vai otru nodokli." Bet tas būtu diezgan bezatbildīgi, nezinot reālās finanšu prognozes nākamajam gadam pēc iespējas precīzāk, lai sabiedrībai pēc tam nebūtu liela vilšanās, kad šie lēmumi netiek izpildīti.”

Budžeta veidošanā valdībai un Saeimai būs jārēķinās arī ar spiedienu no pašvaldībām. Tās jau pāris gadus saņem mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Tas ir viens no iemesliem krīzei, kā dēļ vairākos novados jau atlaisti darbinieki un saīsināta darba nedēļa.

Inga Bērziņa, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre (“Jaunā Vienotība”): “Mēs kā VARAM esam nākuši ar priekšlikumu veidot Nacionālo reģionālās attīstības fondu 75 miljonu apmērā, kurš būtu atbalsts pašvaldībām valstij nozīmīgu reformu īstenošanā. Tās būtu investīcijas infrastruktūrā, piemēram, šobrīd mēs runājam par skolu tīkla sakārtošanu.”

Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (“Jaunā Vienotība”)

NP: Ja gadījumā to daļu pārdala atpakaļ pašvaldībām, ja samazina - kā "Progresīvie" to vēlētos - mazo [algu] nodokļus vai ja atceļ solidaritātes nodokli, kā vēlētos darba devēji, ar ko to kompensēt? Vai tas ir PVN, kā to plāno Igaunijā, vai kādi citi risinājumi?

Ašeradens: “Es šobrīd ļoti uzmanīgi runātu par nodokļu celšanu. Mūsu ekonomikas [pieaugums] šogad ir 1,4%, nākamgad varētu būt labāk - 2,9%, bet Latvijas taktika nemainīt nodokļu politiku ir ar uzviju atmaksājusies. Mēs redzam, ka Igaunija pacēla nodokļus un šobrīd ir diezgan lielās ekonomiskās grūtībās.”

Diskusijas par iespējamu PVN likmes celšanu vēl nav notikušas. Pašlaik politiķi neizslēdz – ja budžetā gali neies kopā, likmi varētu pacelt no 21 uz 22%, kā tas ir Igaunijā. Viņi gan cer, ka līdz tam nenonāks un trūkstošo atradīs citur.

Andris Šuvajevs, Saeimas deputāts (“Progresīvie”): “Mums ir jāmeklē, kā mēs varēsim kompensēt šāda veida ieņēmumu kritumu, kurš neapšaubāmi būs no tā, ja mēs ieviešam fiksētu neapliekamo minimumu. Mūsuprāt, viens interesants jautājums ir par dividenžu nodokli. Latvija un Igaunija ir vienīgās Eiropas Savienības valstis, kur šāda veida nodokļa nav. Un arī šādu nodokli var padarīt progresīvu, pārliecinoties, ka mazo dividenžu saņēmējiem, par kuriem mēs uzskatām līdz 30 tūkstošiem gadā, nekas nemainās, viņi, sadalot peļņu, joprojām nemaksā nekāda veida nodokli, bet lielās dividendes, kas būtu virs 30 tūkstošiem eiro, tur varētu piemērot papildu nodokli.”

Ilze Berga, Ārvalstu investoru padomes nodokļu administrēšanas apakšgrupas vadītāja: “Šobrīd mēs redzam, ka, pie šī plāna strādājot, katrs nodoklis ir vērtēts atsevišķi. Ir skaidrs, ja ir kādā nodoklī budžeta ieņēmumu samazinājums, tas no kaut kā jākompensē, bet par to netiek runāts šī scenārija ietvaros. Tāpēc šobrīd nav skaidra kopbilde, kā izskatīsies visu nodokļu izmaiņas un kur nodokļu slogs pieaugs un kur tas kritīsies.”

Faktors, kas, neraugoties uz OECD ieteikumiem, liedz palielināt nodokļus, ir ēnu ekonomika. Risks, ka tajā iestums vēl vairāk cilvēku. Taču sabiedriskās organizācijas uzsver, ka arī publiskajam sektoram jākļūst efektīvākam un jātērē mazāk. Tas prasītu ministriju bāzes budžetu pārskatīšanu, uz ko politiķi reti sadūšojas.