:format(webp)/nginx/o/2024/05/19/16084960t1h57e7.png)
Pirms vairākām nedēļām soctīklos izskanēja minējumi no ierindas zemessargiem, ka, iespējams, notiek mēģinājums vākt ziņas par Latvijas armijas un Zemessardzes personālsastāvu. Ar militāro sfēru saistītie publiski izteica bažas, ka šādas darbības notiekot konkrētā uzņēmumā – degvielas uzpildes stacijās VIADA. Nacionālie bruņotie spēki publiski neapstiprina, ka šādas ziņas militāristiem sniegtas. Bet vairāki Saeimas deputāti, kuri ir arī zemessargi, apliecina, ka šādus brīdinājumus saņēmuši.
2015.gada nogalē Krievijas kompānija “Lukoil” paziņoja, ka pārdos savus aktīvus Latvijā un Lietuvā, jo šajās valstīs valdot pretkrievisks noskaņojums. Tas notika 2 gadus pēc Krievijas pretlikumīgās Krimas teritorijas okupācijas. Un “Lukoil” iziešanas no Ukrainas tirgus.
Darījums notika netipiski ātri. Kā tobrīd izteica bažas finanšu konsultāciju uzņēmuma “Prudentia” eksperti - pircēja atrašana notikusi acīmredzami īsā termiņā, turklāt ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus.
Kā minēja “Prudentia” – ja pārdevējs būtu vēlējies radīt maksimālu konkurenci starp potenciālajiem pircējiem, būtu nepieciešams sniegt tiem pietiekamu laiku, lai iepazītos ar aktīviem, menedžmenta komandu un tirgus iespējām. Tas viss nenotika. Vienīgais, kas par pircēju bija zināms, - firma dibināta 2013.gadā, un publiski zināmās veiktās investīcijas ir tikai ar Lukoil saistīto kompāniju pārņemšana Ukrainā, Polijā un Baltijā.
Kā pirms sešiem gadiem rakstīja izdevums “Dienas Bizness”, stacijas pārvalda ar “Lukoil” staciju pārpircējiem austriešiem saistīta kompānija AMIC Latvia. Tā reģistrēta Rīgā, Alīses ielā. Tajā pašā ēkā, kurā atrodas kompānijas VIADA birojs.
Iespējams, šīs neskaidrās saites ar austriešiem, kuri savulaik piedalījušies “Lukoil” biznesa glābšanā Latvijā, dara piesardzīgus militāristus, kuri VIADA degvielas uzpildes stacijā Aizkrauklē sākuši saņemt interesantus piedāvājumus.
Jānis Krēvics, žurnālists
VIADA uzpildes stacijās karavīriem un zemessargiem, uzrādot dienesta apliecību, ir 30 procentu atlaide kafijai. Likts nekādā gadījumā neuzrādīt apliecības, jo šādā veidā tiek vāktas ziņas par militārpersonām. Uzņēmums VIADA gan skaidro, ka ir noticis milzīgs pārpratums.
Zemessarga apliecībā ir plašas ziņas par tā īpašnieku. Tā pārstāvētā vienība, dienesta pakāpe, vārds, personas kods, augums, acu krāsa un asinsgrupa. Saeimā sastaptie Zemessardzē dienošie deputāti apstiprina – šāds brīdinājums patiešām dzirdēts.
Jānis Dombrava, Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība): “Šāda informācija cirkulē, tā bija gan sociālajos tīklos, gan atsevišķi cilvēki savstarpēji dalījās.”
Raimonds Čudars, Saeimas deputāts (“Jaunā Vienotība”): “Bijusi apziņošana par to, ka notiek vai ir aizdomas par to, ka notiek nelegāla datu vākšana attiecībā uz Zemessardzes personālsastāvu. Jā, es varu apliecināt, ka tāda informācija ir nonākusi līdz zemessargiem.
Alīses iela 3, Pārdaugava. Māja, kurā darbojas VIADA LATVIJA un arī ar “Lukoil” staciju pārpircējiem austriešiem saistītā kompānija AMIC Latvia.
Te sastaptais Naftas produktu mazumtirdzniecibas vadītājs, kurš, kā liecina internetā pieejamā informācija, iepriekš strādāja kompānijā LUKOIL BALTIJA R par operatīvās vadības un mazumtirdzniecības nodaļas vadītāju, skaidro, ka šāda īpaša akcija militāristiem esot pieejama tikai Aizkraukles degvielas stacijā. Ideja to rīkot nākusi no vietējā personāla.
Aleksandrs Ķezis, Naftas produktu mazumtirdzniecibas vadītājs: “Tur blakus ir zemessardzes kaut kāda daļa, Un tie, kas zemessargi nāk, un formā viņi nāk un tā tālāk, viņiem piedāvā vienkārši paaugstinātu atlaidi kafijai un karstajiem dzērieniem. Bet mēs neprasām pretī uzrādīt apliecību, jo tie ir personas dati. Mums vienkārši ir kartes numurs, mēs šīs kartes numuram uzliekam paaugstinātu atlaidi kafijai.”
– Bet kā jūs uzzināt, ka drīkstat dot to atlaidi? Tur jau jābūt kaut kādam apliecinājumam.
Aleksandrs Ķezis: Tikai un vienīgi vizuāli.
VIADA apgalvo, ka viņi pārtraukuši vākt un uzturēt klientu datu bāzes. Atlaižu kartes esot bez identifikācijas. Tāpēc savākt ziņas par to īpašniekiem uzņēmumam neesot iespējams. Ja nepieciešams reģistrēt virtuālo karti, “Nekā personīga” pārliecinājās, ka sistēma gan tomēr pieprasa ziņas par klientu – tā e-pastu, telefona numuru un dzimšanas datus. Tieši tāpat arī informāciju par klienta kredītkarti, kas ietver arī klienta vārdu. VIADA pārstāvji apgalvo, ka maksājumu sistēmā viņi klientus neredzot – tur esot tikai pēdējie četri skaitļi no maksājumu karšu numura.
Nacionālie bruņotie spēki nekomentē konkrēto situāciju ar VIADA piedāvāto akciju zemessargiem. Viņi norāda, ka uzņēmumi, kas vēlas palīdzēt militārpersonām, to dara, par to informējot bruņotos spēkus. To ir izdarījušas 17 kompānijas.
Virkne uzņēmēju, novērtējot karavīru un zemessargu lomu un ieguldījumu valsts aizsardzībā, pauž savu atbalstu un piedāvā karavīriem un zemessargiem atlaides atsevišķām precēm vai pakalpojumiem.
Atlaide saņemama, uzrādot karavīra vai zemessarga apliecību, neparedzot prasību ievākt personas datus.
Gatis Liepiņš, Saeimas deputāts (“Jaunā Vienotība”): “Zemessargiem jābūt skaidram tam, ka tā viņu apliecība nav Rimi karte, ar kuru iet iepirkties, un vairākumam zemessargu tomēr savā identitāte kā zemessargiem nebūtu jāizpauž, jo informācija par personālsastāvu Krievijai varētu būt ļoti interesanta. Par NBS karavīriem, zemessargiem.”
Raimonds Čudars, Saeimas deputāts (“Jaunā Vienotība”): “Tas liek padomāt par to, ka mēs vēl aizvien esam situācijā, kurā Latvijai naidīgi spēki tik tiešām neguļ. Un mums jābūt vienkārši uzmanīgiem.”
Iespējams, šis ir tikai pārpratums, kas izvērsies bažās par nepamatotu informācijas vākšanu. Bet jebkurai militārpersonai ir jāizvērtē, kur un kad atklāt ziņas par sevi.
Tikai 2016.gadā tika mainīts likums, kas ļauj karavīriem amatpersonu deklarācijās nenorādīt pilnu amata nosaukumu, lai izvairītos no iespējama ārvalstu izlūkdienestu vai teroristu apdraudējuma. Tiesa gan, pašreizējos saspīlētajos apstākļos NBS personālam joprojām deklarācijas ir jāiesniedz, un tās visas ir redzamas publiski pieejamajā VID datu bāzē.