/nginx/o/2024/05/19/16085179t1h3936.png)
Pērn Eiropa piedzīvoja enerģētikas resursu krīzi. Lai taupītu siltumu Latvijā un citviet, tika pieņemti drakoniski mēri – samazināta apkure skolās, bērnudārzos un citās valsts iestādēs. Tikmēr viens no lielākajiem elektrības ražotājiem valstī, “Latvenergo”, gaisā izkūpināja gandrīz 180 tūkstošus megavatu enerģijas, kuru varēja izmantot apkurei, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Termoelektrostacijas primāri ražo elektrību, taču procesā rodas blakusprodukts – siltums. Ne viss saražotais tiek izmantots un atlikums tiek vienkārši izmests gaisā. Gadiem neapzināto atlikumsiltuma problēmu cer atrisināt ar grozījumiem enerģētikas likumā. Lielākās problēmas ir ar tirgus regulāciju, taču to likums nerisina.
Siltuma ražošanai Latvijā galvenokārt izmanto dabasgāzi un šķeldu. Tas notiek katlumājā vai arī koģenerācijas stacijā, kur ražo arī elektrību. Pēc pēdējiem statistikas pārvaldes datiem, Latvijā darbojas vairāk nekā 600 (637) katlumājas. Koģenerācijas staciju ir 6 reizes mazāk (119). To skaits kopš 2017.gada (204) sarucis gandrīz uz pusi.
Rīgā ir divas termoelektrostacijas. Tajās ražo elektrību, un tām rodas blakusprodukts – siltums. Taču daļu no tā vienkārši izmet gaisā.
Iļja Kaminskis, AS “Latvenergo” TEC tehniskais direktors
“Praktiski mēs sadedzinām dabasgāzi gāzes turbīnā. Ģenerators izstrādā elektroenerģiju, un karstās dūmgāzes pēc sadegšanas nonāk katlu utilizatorā. Ar temperatūru aptuveni 600 grādi. Katlu utilizators ir parastais tvaika katls, kurā no ūdens ražojam tvaiku un tvaiku padodam uz tvaika turbīnu. Tvaika turbīnā tvaiks izplešas. Ģenerators pieslēgts elektrotīkliem un mēs izstrādājam vēl elektroenerģiju, kuru padodam uz elektriskajiem tīkliem. Ja nav siltuma pieprasījuma, siltumu nav kur likt, tad šo siltumu mēs kondensācijas režīmā izmetam gradētavās, izmetam gaisā.”
Strādājot normālā režīmā, stacija var saražot ap 420 megavatiem elektrības un 270 megavatiem siltuma. Elektrību ražo pēc attiecīgās dienas pieprasījuma biržā, tāpēc, cik siltuma saražos, TEC zina tikai dienu uz priekšu. Bet “Rīgas siltums” to iepērk reizi nedēļā. Tāpēc “Latvenergo” pērn gaisā izkūpināja gandrīz 180 tūkstošus megavatu siltuma.
“Runājot par iepriekšējo gadu mēs saražojām atlikuma siltumu, ko nevarējām izlietot siltumtīklos, jo nebija pieprasījuma, aptuveni 317 tūkstoši megavatu. Kas ir ļoti daudz. No tiem lietderīgi mēs varējām pārdot “Rīgas Siltumam” vai utilizēt siltumtīklos aptuveni pusi – 176 tūkstošus megavatu. Ja būtu pieprasījums,” norāda “Latvenergo” pārstāvis. Vaicāts, vai nebija pieprasījuma, viņš atbild noliedzoši.
“Pieprasījums ir bijis, bet strādāja konkurenti, un rodas tāda pilnīgi nestandarta situācija, ka mēs vienkārši metam ārā siltumu, bet blakus kūp skurstenis konkurentiem,” atzīst TEC Tehniskais direktors.
Rīgā galvenais siltuma piegādātājs iedzīvotājiem ir “Rīgas Siltums”. Tas piegādā siltumu vairāk nekā 8000 objektu, tostarp bērnudārziem, skolām, iestādēm un dzīvokļiem.
Pagājušā gada energoresursu krīzes pīķī problēma tam nebija siltuma pieejamība, bet gan cena. Vai atlikumsiltums nav lētāks variants, uzņēmums pagājušajā gadā neanalizēja.
Raivis Elliņš, AS “Rīgas Siltums” valdes loceklis
“Tas nebija saistīts ar tehniskām vajadzībām, jo tehniski bija iespēja nodrošināt tik, cik Rīgai ir nepieciešams, tik daudz siltumenerģijas arī bija iespēja nodrošināt, arī tajā gadā. Tas ir tieši tas pats, ko mēs šobrīd darām ar sekundāro tirgu, kad mēs tagad vērtējam, vai ir iespēja dabūt lētāk kaut kādā veidā atlikumsiltumenerģiju vai nav. Šis eksperiments mums parādīja, ka ir iespējams iegūt lētāk. Visticamāk, tādā virzienā arī turpināsim un mēģināsim, lai viņa ir pēc iespējas lētāk, bet tā, ka viņa nemaksā neko, tā nav.”
Šogad veikts eksperiments, veidojot tā saukto sekundāro tirgu. Piedāvājumu var iesniegt ne tikai uz nedēļu, bet arī uz nākamo dienu. Tad operators vērtē, kas sanāk lētāk. Sekundārais tirgus darbojās no pirmā janvāra līdz 31. martam. Martā vien atlikumsiltumu uzņēmums iegādājies četras reizes – tīs reizes no “Latvenergo” un vienu no “Green Riga”.
Operators lēš, ka trīs mēnešu laikā ietaupījis 67 tūkstošus eiro. Kāds no tā varētu būt ietaupījums rīdziniekiem – uzņēmumā pateikt nevar. Tarifos tas neatspoguļojas.
Elliņš skaidro, ka tarifu izskatīšanu veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. “Tas ir sarežģīts process,” viņš atzīst. “Mēs šobrīd arī esam iesnieguši mūsu jauno tarifu SPRK, un jau vairākus mēnešus komisija skata un uzdod jautājumus papildus, jo viņiem jāizvērtē, pamatotas vai nav pamatotas mūsu izmaksas, tā ka šī te nobīde ir.”
Vaicāts, vai pie šā brīža situācijas vainīga SPRK, viņš atbild noliedzoši. “Nevar teikt, ka ir vainīgs. Nē, tas ir darbs, kas tiek veikts. Ir iespēja mainīt tarifu, ja būtiski mainās galvenās komponentes, kas ir kurināmā izmaksas jeb mūsu gadījumā arī pirktā siltumenerģija.”
Par siltuma izkūpināšanu gaisā kopš pagājušā gada diskutēts Saeimas tautsaimniecības komisijā. Deputāti nonākuši pie apjomīgiem grozījumiem enerģētikas likumā, kurus drīzumā skatīs trešajā lasījumā.
Skaidrīte Ābrama, Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja ("Progresīvie")
“Jau tautsaimniecības komisijā mēs vienojāmies, ka mums jārunā par Rīgas un Latvijas siltuma tarifiem – kā tie tiek veidoti, kāpēc ir tā, ka kaut kāds resurss samazinās, dabasgāzei, šķeldai vai kam citam cena samazinās, bet siltuma tarifi vienalga ir diezgan augsti joprojām, varbūt minimāls samazinājums. Tad, man šķiet, mēs tā arī nonācām pie atlikumsiltuma izmantošanas, kas parādās tagad caur enerģētikas likumu, kas arī varēs tikt izmantots un ko siltumapgādes komersants varēs iepirkt, jo tur nav tikai Latvenergo, ir arī neatkarīgie ražotāji, uz vienlīdzības principa, ar skaidrām cenām, lai nenotiktu nekāds cenu dempings vai plēsonīgi zemas cenas.”
Likuma grozījumi paredz definēt atlikumsiltumu. Taču vēl jāatrisina jautājumu par godīgu konkurenci.
2009. gadā Konkurences padome secināja, ka Latvenergo faktiski atrodas dominējošā stāvoklī, jo TEC jauda ir pietiekama, lai nosegtu siltuma patēriņu gandrīz visā Rīgā. TEC to piedāvāja par īpaši izdevīgām cenām – ja siltumu pērk uzreiz visai nedēļai, tad cena ir zemāka par regulatora noteikto tarifu.
Konkurences padome uzstāja, ka tas kropļo tirgu, un Latvenergo piekāpās atlikumsiltumu pārdot par tirgus cenu.
Tā kā pēdējos gados Rīgā parādījušies jauni ražotāji, tad 2021.gadā “Latvenergo” vērsās pie konkurences uzrauga, lūdzot pārskatīt noteikumus. Secinājums ir tāds pats – uzņēmums joprojām atrodas dominējošā stāvoklī, tāpēc nedrīkst piedāvāt zemas cenas.
Kristaps Ločmelis, AS “Latvenergo” regulācijas lietu vadītājs
“Tirgus regulācijā noteikti ir problēma, un mēs šo jautājumu jau vairākus gadus esam cilājuši, kopā ar Rīgas siltumu, citiem ražotājiem, Konkurences padomi, regulatoru, iesaistītajām ministrijām, domi. [..] Mēs vienmēr esam teikuši, ka ir nepieciešams saīsināt šos iepirkuma periodus vai arī izveidot tādu sekundāro tirgu, kur teiksim, pārdodot nedēļu uz priekšu kaut kādu siltumenerģijas apjomu, operators ir spējīgs tevi atslogot, tiklīdz ir pieejams ekonomiski pamatots lētāks atlikumsiltums. Un šis atlikumsiltums ir lētāks par šķeldu, tas ir gan resursu efektivitātes izmantošanas jautājums, nekurināt šķeldu lieki, gan arī izmaksu ietaupījums rīdziniekiem.”
Komisija uzskata, ka juridiski grozījumi jomu sakārto. Likuma vēl neapstiprinātajā redakcijā lasāms, ka operatoram ir jānodrošina piekļuve siltumtīkliem visiem uzņēmējiem, kuru darbības rezultātā rodas atlikumsiltums. Ja tādi ir vairāki, tad operatoram jāorganizē iepirkums. Iepirkuma termiņi nav ierobežoti – tāpat kā tas ir bijis līdz šim, tā ir operatora atbildība.
“Rīgas Siltums” to sācis risināt tikai šogad, ieviešot sekundāro tirgu. Tas, uzņēmuma ieskatā, ir labākais risinājums arī nākotnei. “Rīgas Siltuma” pārstāvis Elliņš teic, ka uz apkures tarifiem vairāk varētu atsaukties iepriekš pieminētais pilotprojekts un tā izmantošana.
“Tādā veidā mēs varam lētāk iepirkt siltumenerģiju, tai skaitā atlikumsiltumenerģiju. Bet, mainot tikai definējumu, tas tikai sakārto visus terminus un likumdošanu, bet īsti tiešā veidā uz tarifu tas neatspoguļosies. Uz tarifu varētu atspoguļoties, ja mēs pēc iespējas vairāk šo atlikuma siltumu dabūtu iekšā mūsu siltumtīklos,” teic Elliņš.
“Rīgas Siltums” pārskatīs siltuma iepirkuma termiņu. “Latvenergo” uzskata, ka to vajag saīsināt, bet mazākie spēlētāji iebilst, jo katlu māju uzsildīšana var aizņemt līdz pat 12 stundām. Kompromiss nav panākts.
Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs (Zaļo un zemnieku savienība)
“Sarunas ir bijušas, bet tāpat ir apstājušās pie tām dažādām interesēm, nav spējuši vienoties. (..) Ir jāgaida, kamēr mēs vienosimies. Tieši tāpēc mēs iesaistāmies sarunās, lai spiestu vairāk uz to, ka līdz tam regulējumam un kompromisam ir jānonāk. (..) Kompromisam jānonāk par to procesu kā tādu, jo tas ir specifiski, mēs runājam pēc būtības par vienu objektu un pēc viņa siltuma jaudām. Tas ir tas lielais diskusiju objekts, par ko mēs runājam.”
Regulatorā izskatīšanā atrodas jau divi “Rīgas Siltuma” iesniegti tarifi. Viens tiek analizēts jau kopš janvāra. Šajos tarifos vēl nav ņemtas vērā iespējamās izmaiņas likumā. Komisijā spriests arī par tarifu apstiprināšanas kārtību un vai to nevajadzētu paātrināt. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uzskata, ka ar metodi viss ir kārtībā.