Tomēr šīs summas viegli var sasniegt pat desmitus tūkstošus, ja, piemēram, dzīvojot sestajā stāvā, gadās nopludināt visus piecus apakšējos stāvus. Tieši tādēļ augšējos stāvos dzīvojošajiem civiltiesiskās atbildības jautājumiem vērts pievērst pastiprinātu uzmanību. Savukārt pirmajā stāvā mītošajiem lielāka uzmanība jāvelta zagļiem viegli pieejamu priekšmetu pasargāšanai un apdrošināšanai. Piemēram, balkonā turētu velosipēdu.
Šo apsvērumu dēļ If Apdrošināšanas speciāliste silti iesaka nevis izvēlēties standarta polisi, bet gan pielāgot to savām specifiskajām vajadzībām.
Māja nav visa saimniecība
Daudzi privātmāju iedzīvotāji maldīgi domā, ka līdz ar mājokļa apdrošināšanu automātiski tiek apdrošināts viss, kas atrodas īpašuma teritorijā. Taču standarta polise attiecas tikai uz pašu ēku un visām būvēm, kuru platība nepārsniedz 10m2.
«Ja tiek apdrošināta privātmāja, pārliecināties vai apdrošināšanas polisē ir iekļautas visas ēkas, būves, kas atrodas īpašumā, tajā skaitā lapenes, saimniecības ēkas, siltumnīcas. Pārliecināties, vai norādītā iedzīves apdrošinājuma summa ir pietiekoša, kā arī noskaidrojiet kādu iedzīves nolietojuma principu piemēro konkrētais apdrošinātājs, lai izvēlētos savai situācijai pareizāko piedāvājumu,» iesaka I.Briede.
Speciāliste iesaka nodrošināties ne vien pret visbiežākajiem negadījumiem kā ūdens noplūdes, elektrosvārstību un pārspriegumu radīti bojājumi elektroierīcēm vai ugunsnelaimes, bet arī pret pavisam ikdienišķiem negadījumiem. Piemēram, kādā mājsaimniecībā bērns netīšām aplēja datoru ar dzērienu, un tā remonts ģimenei būtu izmaksājis 618 eiro, ja vien nebūtu atbilstošs apdrošināšanas segums. Pat pannas izslīdēšana no rokām un uzkrišana uz indukcijas plīts virsmas, saplēšot to, var radīt trīs simtus eiro lielus zaudējumus. Tas ir daudz, ņemot vērā, ka izdevumus kompensējoša mājokļa apdrošināšanas polise mēnesī izmaksā tikai mazliet vairāk nekā Netflix mēneša abonements.
Raksts tapis sadarbībā ar apdrošināšanas kompāniju If.