Ministru prezidente: Esmu atvērta dialogam ar pedagogiem, bet nepakļaušos ultimātiem (7)

To premjere sacīja otrdien notikušajā pedagogu protesta akcijā, kuras laikā vairāki tūkstoši izglītības nozares darbinieku bija sanākuši pie valdības ēkas, iestājoties pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu pedagogu slodžu balansēšanai.

Siliņa saprotot, ka skolotāji vēlas būt sadzirdēti, vienlaikus viņa uzsvēra, ka "sarežģītus jautājumus", tostarp par slodžu balansēšanu, atrisināt var tikai dialoga veidā.

"Ir jāspēj sarunāties. Mēs līdz šim esam sarunājušies ultimātos. Es ultimātos nerunāšu. Es esmu gatava dialogam, es esmu gatava uzklausīt, saprast, iedziļināties, bet ultimātiem es nepadošos," savā uzrunā uzsvēra premjere.

Pedagogiem neesot pamats šobrīd uztraukties, ka "valdība nevēlas kaut ko pildīt", uzskata Siliņa, atzīmējot, ka IZM piedāvājums šobrīd vēl nemaz netiks apspriests valdībā.

Viņa izcēla arī pašvaldību lomu, jo IZM piedāvājumu paredzēts īstenot tikai līdz ar jauno finansēšanas modeli "Programma skolā". Siliņa apliecināja, ka valdība turpinās sarunas ar pašvaldībām.

Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga lūdza Siliņu neuztvert arodbiedrības prasīto kā ultimātu, veltot kritiku komunikācijai ar IZM un nozares ministri. "Šis pikets atkal varēja nebūt, ja [no IZM puses] būtu pasperts kaut pussolis," pauda Vanaga.

"Mīļie skolotāji, vai jūs zināt, par ko esat atnākuši strīdēties? (..) Jums [pagājušajā gadā] algas nepalielināja valdība?" izsaucās Siliņa, aicinot pacelt rokas tos protesta dalībniekus, kuri nesaņēma gaidīto algas palielinājumu.

Pāris stundas vēlāk preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa, lūgta komentēt savu komunikācijas veidu piketa laikā un taujāta, vai viņa atvainosies skolotājiem, atbildēja, ka viņa ir "tikai cilvēks", taču pasākums neesot bijis labi organizēts un viņai "pieteikti dažādi ultimāti".

Ministru prezidente apgalvoja, ka vienmēr ir bijusi gatava sarunāties un līdz šim to vienmēr darījusi. "Palielinātās algas gan šajā, gan iepriekšējā budžetā to apliecina," savu pozīciju pamatoja Siliņa. Vienlaikus viņa esot "emocionāli ļoti nesaprotami" dzirdēt jautājumus, kas nav ne valdības, ne Siliņas dienaskārtībā. Ministru prezidente uzskata, ka dialogs ar pedagogiem ir jāturpina, bet "tam ir vismaz viens gads laika".

Arī izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) uzstāšanos pavadīja protestētāju neapmierinātība. Protesta dalībnieki ministri sagaidīja ar skaļiem izsaucieniem par atbildību. Savā uzrunā Čakša atkārtoti uzsvēra, ka valdība ir izpildījusi streika vienošanos.

Pie protestētājiem bija iznācis arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), taču viņš atteicās uzrunāt sanākušos.

Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.

IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.

Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.

Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā.

Turpretī Čakša ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.

"Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to, lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta," uzsvēra politiķe.

Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota, lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.