Kapsēta uz salas, padomā tikai. Kā tad tur viņi nelaiķus ar kuģiem ved, vai? Un paši? Arī ar laivām un kuģiem? Tieši tā, ar laivām un kuģiem. Arī pats nupat sēdos tādā kā kuģī un braucu uz Sanmikelas kapsētu Venēcijā, lai atrastu krievu dzejnieka Josifa Brodska, komponista Igora Stravinska un amerikāņu dzejnieka Ezras Paunda pēdējo atdusas vietu. Viss beidzās ar to, ka kapos satiku Brodska fanāti, kas pie Brodska nāk katru gadu, svin viņa dzimšanas dienu un vispār ar pašu Šostakoviču bija pazīstama. Lūk, kā man gāja.

Vienkāršs akmens (marmora?) piemineklis virs puķu dobes. Akmenī kā angļu, tā krievu mēlē cirsts viņa vārds, uzvārds un miršanas, dzimšanas gadi: 24.V.1940. – 28.I.1996. Savukārt uz pieminekļa latīņu valodā teiciens: "Letum non omnia finit" (Ar nāvi viss nebeidzas).

Bet te nu jāsāk ar interesantāko, proti, vai zināji, ka pasaulslavenais dzejnieks ir daugavpilietis!? Nu ne gluži daugavpilietis, bet ar saknēm taisni iekšā Daugavpilī. Raugi, Brodska māte Marija Volperte (1905–1983) piedzima Daugavpilī un nodzīvoja tur līdz 14 gadu vecumam, kad ar ģimeni pārvācās uz Ukrainu un tad Sanktpēterburgu, kur tad arī piedzima Brodskis. Gatavais daugavpilietis un latvietis, goda vārds.

Jokus pie malas, nekāds latvietis, drīzāk lietuvietis, jo mēdza dauzīties pa Lietuvu un vēl dzeju par to rakstīt. Par Daugavpili tikmēr ne rindiņas. Un pa Krieviju vēl dauzījās, līdz viņu apsūdzēja “parazītismā” jeb “liekēdībā”, apcietināja, bet vēlāk no PSRS padzina. Tad viņš kļuva par amerikāni, bet visādi citādi bija ebrejs. Par ukraini viņu laikam neviens nesauks, jo viņš pamanījās uzrakstīt visai nesmuku un šovinistisku dzejoli, parādīdams, ka arī pats bija nedaudz krievu imperiālists, kaut arī no Krievijas bija patriekts. Zināms, krievu propagandā šis Brodska dzejolītis tagad ir zelta vērtē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X