Bīstamie sakari. Kā Ždanoka darbojās Kremļa labā Latvijā, Ukrainā un Briselē (3)

“Labdien! Vai Jums ir kādi interesanti novērojumi pēc Kijivas brauciena?” dienu pēc vizītes Ždanokai raksta Sergejs Krasins. Viņa īstais vārds ir Sergejs Beltjukovs, un viņš vismaz no 1993. gada strādā FSB.

Ždanoka atbild, ka izjūtas esot pretrunīgas. Janukovičs esot pārāk viltīgs, lai viņu atkostu pusotras stundas sarunā. Taču izskatījies “diezgan možs, mierīgs un pārliecināts. Pieļāvu, ka viņš būs vairāk apjucis,” raksta Ždanoka. “Ir sajūta, ka viņš ir gatavs spēka scenārijam. (..) No otras puses, daži novērotāji pieņem, ka Janukovičs ļoti drīz parakstīs līgumu ar ES, iegūstot maksimālu labumu no visām pusēm.”

Ždanokas prognozes piepildījās daļēji. Ar Janukoviča atļauju specvienība Maidanā nogalināja vairāk nekā 100 civiliedzīvotāju. Protestu rezultātā prezidents aizbēga uz Krieviju, bet līgumu ar ES parakstīja jau viņa pēcnācējs Petro Porošenko.

Vēstules noslēgumā Ždanoka FSB virsniekam raksta, ka izstaigājusi arī Maidana laukumu. Tur notiekošais atgādinājis “farsa, drāmas, šausmenes un komēdijas sajaukumu.”

Ždanoka ar Beltjukovu sarakstījās no 2013. līdz pat 2017. gadam, liecina Re:Baltica rīcībā nonākušie Ždanokas e-pasti. Un viņš nebija vienīgais FSB kontakts. Jau rakstījām, ka otrs bija sens paziņa Dmitrijs Gladejs.

Ždanoka Re:Baltica sadarbību ar FSB noliedz. Viņa atbildēja uz iesūtītajiem jautājumiem YouTube tiešraidē, taču pēc būtības pateica maz. Nopludinātos epastus sauca par viltojumu un spekulēja, ka tieši raksta autore strādājot Krievijas dienestu labā.

Viss šokolādē

Ždanokas vēstules Beltjukovam ir īsas. Tonis lietišķs. Pamatā abi e-pastu izmanto, lai sarunātu tikšanās, bet lietas apspriež klātienē. FSB virsnieks regulāri sveic Ždanoku Jaunajā gadā un dzimšanas dienā. Kad viņa ierodas Sanktpēterburgā, Beltjukovs sagaida lidostā. Neaizmirst paglaimot.

Kādā vēstulē viņš slavē Ždanoku par uzstāšanos Kremļa televīzijas kanālos: “Tas, ko jūs darāt, ir ļoti svarīgi pašreizējā situācijā.” “Paldies par labajiem vārdiem,” atbild Ždanoka.

Tikšanās Maskavā Ždanoka parasti apvieno ar uzstāšanos televīzijā, bet Beltjukovs ierodas komandējumā. Viena no tikšanās vietām ir kafejnīca Šokoladņica Maskavas centrā netālu no FSB galvenās ēkas. Ždanoka Maskavā jūtas kā mājās. Par dalību propagandista Vladimira Solovjova raidījumos viņai uz dienu piešķir auto, kāda paziņa sarunā frizieri.

Noprotams, ka abi cenšas palīdzēt viens otram. Ždanoka — ar informāciju un Beltjukovam vajadzīgu pasākumu rīkošanu. FSB darbinieks — ar sakariem un naudu.

Kādu e-pastu Ždanoka iesāk ar atvainošanos: “Sergej, man neizdevās dabūt atbildi. Rīt mans palīgs Andrejs Tolmačovs sazināsies pa jūsu iedoto telefona numuru.”

Krievijai vajadzīgas izstādes Briselē

Visaktīvāk eiroparlamentāriete un Krievijas specdienesta darbinieks sazinājās 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu un sāka karu Donbasā.

2014. gada vasaras beigās Beltjukovs interesējas, vai Ždanokai “ir iespēja kādā Eiropas platformā sarīkot pasākumu, (piemēram, fotoizstādi) ar dokumentālām liecībām par kara noziegumiem Ukrainas dienvidaustrumos? Ja izskatīsiet šādu ideju, esmu gatavs pieslēgties.”

“Sergej, iespēja, protams, ir,” Ždanoka atbild.

Viņa Eiropas Parlamentā rīko noklausīšanos, kas veltīta asinspirtij Odesā. Tur 2014. gada maijā demonstrantu sadursmē tika aizdedzināta arodbiedrības ēka, kurā bija iebarikādējušies prokrieviskie aktīvisti. Bojā gāja 42 cilvēki, vairāk nekā 200 guva ievainojumus.

“Datums ir saistīts ar notikumiem Odesā, bet mēs centīsimies piesaistīt uzmanību aktuālajiem notikumiem Ukrainas dienvidaustrumos,” Beltjukovam sola Ždanoka.

Odesas notikumi ir viens no centrālajiem motīviem Kremļa propagandā, kas vaino ukraiņus fašismā. Arī Ždanoka turpināja rīkot Odesas traģēdijai veltītus pasākumus vēl vairākus gadus.

Protestu provokācijas Rīgā

“Iespējams, drīzumā ar jums sazināsies D.G. Ir parādījusies iespēja pretendēt uz pētniecības grantu Sanktpēterburgas Valsts universitātē. Pirmajā acu uzmetienā ideja šķiet interesanta,” 2014. gada rudenī raksta Beltjukovs. Ždanoka atbild, ka D.G. viņai jau zvanījis un “ceru satikties Rīgā ar mūsu kopīgo paziņu”.

Visticamāk, D.G. ir Dmitrijs Gladejs. Ždanoka Re:Baltica iepriekš apgalvoja, ka viņš ir sens draugs, ar kuru kopā 70. gados Kaukāzā kā studenti mācījušies slēpot. Turpinājuši tikties gan Sanktpēterburgā, kur Gladejs ar sievu dzīvojis, gan Rīgā, kad Gladeja meita apprecējusies ar latvieti.

Tikmēr Insider atklāja, ka Gladejs darbojās FSB 5. dienestā, kuram 2004. gadā uzdeva pretoties “krāsainajām revolūcijām” Krievijas kaimiņvalstīs. Pēdējais darbs bija destabilizēt situāciju Ukrainā.

Re:Baltica rīcībā ir abu sarakste no 2005. līdz 2013.gadam. Tās saturs nav tipisks ģimenes draugiem. Ždanoka atskaitās Gladejam, kādus pasākumus rīkojusi, ko aicinājusi, kādos komandējumos devusies un ko novērojusi. Sarakstes sākumā vēstulēs ir vairāk informācijas un pielikumu, bet vēlāk Ždanoka izmanto šifrētās ziņojumu vietnes kā Telegram vai Whatsapp.

2005. gada 16. martā Rīgā notiek leģionāru gājiens, pret kuru tradicionāli protestē Ždanokas “antifašisti”.

No Gladeja jautājumiem Ždanokai redzams, ka par viņas plāniem — sarīkot pasākumu, safotografēt, izsūtīt Eiropas Parlamenta kolēģiem — viņš zina jau iepriekš.

“Ceru, ka jums izdevās nedaudz atpūsties? Gaidu apsolītos precizējumus rakstam par 16. martu — jūsu paziņojuma tekstu, deputātu reakciju un sekas,” raksta Gladejs.

“Atpūtāmies labi, bet ar piedzīvojumiem,” atbild Ždanoka. “Nosūtu tekstu un pavadošos foto. Pirmais īsais teksts, kas paskaidro foto, tika izsūtīts 16. martā manas frakcijas zaļajiem (53 cilv.). Garāks teksts izsūtīts 17. martā tiem pašiem zaļajiem un vēl grupas dalībniekiem, saistītiem ar mazākumtautību problēmām (42 cilv.). Pilnu deputātu reakciju varēsim noskaidrot nākamnedēļ.” (Zaļie ir Zaļo/Eiropas brīvo alianses grupa, kurā Ždanoka darbojās līdz 2022. gada aprīlim — red.)

Vēstulei pievienotas fotogrāfijas ar policijas aizturētajiem Ždanokas domubiedriem, kuri ģērbušies kā koncentrācijas nometņu ieslodzītie ar dzeltenu zvaigzni pie krūtīm. Citā attēlā redzami zemē nosviesti plakāti ar kāškrustiem. Tikai vienā foto ir paši leģionāri, kuri mierīgi stāv ar ziediem rokās.

Ždanoka pārsūta Gladejam arī paziņojumu, ko izsūtījusi EP kolēģiem. Tajā deputāte “pauž sašutumu” par policijas vardarbību “pret protestētājiem — antinacistiem”. Pielikumos ir arī citu Latvijas deputātu atbildes vēstule, kurā viņi Ždanokas relīzi sauc par “demagoģijas meistardarbu”. Uz to Ždanoka ironiski norāda, ka pārējo Latvijas deputātu paziņojumus izsūtījusi deputāte Inese Vaidere, “mana bijusī kolēģe Latvijas Universitātē”. Mēs mācījām vienus un tos pašus studentus. Vaideres kundze — komunisma ideoloģiju, kamēr es — matemātiku.” Tagad Vaidere pārstāvot partiju, kuras biedri piedalās leģionāru gājienā, “kamēr mani partijas biedri stājas tiesas priekšā par antinacistu protestu rīkošanu,” raksta Ždanoka.

Ietekmes kari austrumos

2013. gada septembrī Moldova — viena no nabadzīgākajām Austrumeiropas valstīm — saņēma spēcīgu ekonomisko sitienu no Krievijas. It kā nepietiekamas kvalitātes kontroles dēļ Krievija aizliedza Moldovas vīnu importu. Patiesībā šī bija daļa no Krievijas ekonomiskā kara ar mērķi nepieļaut Moldovas tuvināšanos ES.

Priekšvēsture šiem notikumiem aizsākās 2009. gadā, kad ES izveidoja Austrumu partnerību, lai austrumu pierobežas valstis attālinātu no Krievijas orbītas. Maskava izmantoja visus pieejamos ieročus — tirdzniecības ierobežojumus, šantāžu ar gāzes nepiegādāšanu un informatīvo karu — lai to nepieļautu. Ždanoka kā deputāte regulāri brauca uz Austrumu partnerības valstīm un sūtīja Gladejam atskaites ar novērojumiem.

2010. gada vasarā Ždanoka vispirms Gladejam nosūta programmu partnerības valstu deputātu vizītei Briselē un nedaudz vēlāk — secinājumus, vai deputāti ir gatavi sākt programmu bez Krievijas sabiedrotās Baltkrievijas uzņemšanas.

“Apskatīju pierakstus. Dalībnieku pozīcija ir šāda: Gruzija, Armēnija un Azerbaidžāna — cieši iestājas par pilntiesīgu Baltkrievijas dalību, bet Ukraina un Moldova gatavas samierināties ar Eiropas Parlamenta piedāvātajiem “kompromisiem”. (..) Bet visi viņi it kā nav pret darba sākšanu bez Baltkrievijas.”

Pēc pāris mēnešiem viņa ar citiem EP deputātiem dodas uz Moldovu. Atskaitē Gladejam ir konspekts: kas piedalījās, ko teica, pat kādas ir turienes politiķu savstarpējās attiecības.

Ždanoka min, ka bija ieplānotas pusdienas ar prezidentu Mihaju Gimpu, kurš slimības dēļ nav ieradies. Prezidentu pārstāvējis vietnieks, kuram bijusi “slikti slēpta nepatika pret Gimpu. Pajokoja, ka viņa slimība ir nedēļas nogalē notikušo vīna svētku sekas.”

2012. gadā Ždanoka devās arī uz Azerbaidžānu. Pirms šādām vizītēm EP deputātiem sagatavo biezas analītiskas mapes — valsts ekonomikas un politikas aprakstu, augstāko amatpersonu CV, informāciju par starptautisko fondu atbalstu un galvenajām problēmām, piemēram, jauniešu protestu apspiešanu. Ždanoka gandrīz 70 lapu ziņojumu pārsūta Gladejam. Šie dokumenti nav slepeni, bet nav arī domāti plašākai publikai.

Un tad tuvojas kulminācija. 2013. gada novembrī Viļņas samitā ES plāno parakstīt sadarbības līgumus ar vairākām valstīm. Krievija palielina spiedienu. Aizliedz vīna importu no Moldovas un šokolādi no Ukrainas. Draud atslēgt gāzes piegādi ziemas apkures sezonai.

EP deputāti vienojas pieņemt rezolūciju, kurā nosoda Krievijas spiedienu. Ždanoka par to ziņo FSB virsniekam.

“Pagaidām sūtu rezolūcijas projektu, ko sagatavojuši zaļie. Pārējo grupu projekti man nav pieejami, taču priekšstatu par tēmu var gūt arī no šī. Rīt tiks apspriests kompromisa variants, saskaņots ar vairākām grupām. Debates notiks trešdien, balsošana ceturtdien. T.Ž.”

Divas dienas vēlāk viņa Gladejam nosūta rezolūcijas galīgo variantu un savu runu. Tajā viņa atzīst Krievijas spiedienu, bet norāda uz ES divkosību — Moldova vīnu uz Krieviju vairs nevarēs vest, bet ES nepiedāvā alternatīvu. Kā piemēru piesauc Latviju, kas iestājusies ES, bet “šī laulība nebija vienlīdzīga”.

Būtībā Ždanoka atskaņo vēstījumu, ko Kremlis gadiem izplata Baltijā — ES izturas netaisnīgi, kopā ar Krieviju būtu labāk.

“Es esmu šokā,” uzzinājusi par šo saraksti, Re:Baltica saka toreizējā Ždanokas EP grupas vadītāja, Vācijas deputāte Rebeka Hārmsa.

“Šis skaidri parāda, ka viņai bija ne tikai “citāds viedoklis” ar Krieviju saistītos jautājumos (daži mūsu grupā vainoja mani rusofobijā un tolerances trūkumā pret citādiem viedokļiem), bet viņa tiešām bija ziņotāja. Es tagad ļoti nožēloju, ka nebiju pietiekoši stipra, lai noorganizētu vairākumu un viņu izslēgtu no grupas.”

Sūdzas par krievu diplomātiem

Sarakstē ar FSB virsnieku Ždanoka arī sniedz padomus.

E-pastā 2009. gadā viņa sūta “kļūdu analīzi par dažu struktūru darbu, kas ietekmē Krievijas tēlu aiz robežām”. Norāda, ka Krievijas diplomāti ārzemēs ir slikti sagatavoti darbam ar medijiem un viņus viegli apspēlē kolēģi no Baltijas un Gruzijas, kas ir “jauni, dinamiski, (..) izgājuši apmācību Rietumos un brīvi pārvalda svešvalodas. Tas bija labi redzams “bronzas kareivja” laikā Igaunijā un 2008. gada augusta krīzes laikā Kaukāzā” (Runa ir par Krievijas karu Gruzijā — red.).

Viņa ir skarba par Krievijas deputātiem, kuri ārzemju komandējumus uztverot kā tūrismu un argumentu trūkumu diskusijās aizstāj ar augstprātīgu attieksmi: “Krievijai ir gāze un nafta, tādēļ jums mūs jāciena.”

Noslēgumā viņa rosina izveidot speciālu ministriju, kas veidotu Krievijas tēlu ārvalstīs, kā piemēru ņemot Latvijas institūtu. Pie reizes Ždanoka lobē savas aktivitātes, jo darbiniekus jaunajai ministrijai varētu meklēt viņas rīkotajā Eiropas Krievu forumā.

Eiropas Krievu forums gadiem bija nozīmīgākais Ždanokas pasākums Briselē. Gandrīz pusgadu iepriekš viņa rezervēja telpas. Ieņēma mājasmātes vietu, pie sāniem sēdinot svarīgas Krievijas amatpersonas. Foruma dibinātāju vidū bija Maskavas mērija, Krievijas pareizticīgo baznīca un Ždanokas politiskā grupa EP. Starp finansētājiem — Krievijas Ārlietu ministrija un tautiešu fonds Russkij Mir.

Forums un virkne mazāku pasākumu — diskusijas un izstādes — ļāva EP ēkā uzaicināt Krievijas politiķus, no kuriem daļa šobrīd ir sankciju sarakstos; ietekmes aģentus, kas pēcāk tiesāti par spiegošanu, un pat ar specdienestiem saistītus dalībniekus.

Ždanoka ar šiem pasākumiem mēģināja ietekmēt EP deputātu viedokli un radīt saturu Kremļa kanāliem. Galvenais vēstījums — ES bez Krievijas nespēj iztikt un tām jādraudzējas.

Uz Krieviju nepārcelšoties

Pēc ievēlēšanas EP Ždanoka sāka aktīvi atjaunot dzimtas māju Krievijā, atpūtnieku iecienītajā Valdajā. Fotogrāfijas rāda, kā žēlīga paskata vienstāvu māja lēnām atdzimst ar tumšzaļām sienām un krievu sādžām raksturīgajiem baltajiem logu rāmjiem. Ždanoka celtniekiem sūta virtuves iekārtas plānu un lemj, kur likt sadzīves tehniku. No e-pastiem nav skaidrs, vai mājā kāds mīt, taču noprotams, ka netālu dzīvo radinieki.

Viņa EP ir nostrādājusi 20 gadus, bet jaunajā sasaukumā Ždanokas vairs nebūs, jo Saeima pieņēma likumu, kas viņai liedz kandidēt komunistiskās pagātnes dēļ.

Pēc Re:Baltica un partneru publikācijas šogad janvārī par viņas sadarbību ar Krievijas specdienestiem pārbaudi ierosināja Valsts drošības dienests, bet tas atsakās no komentāriem, cik tālu ticis. Eiropas Parlamenta pārbaude beidzās ar 1750 eiro naudas sodu un liegumu pārstāvēt parlamentu ārzemju vizītēs un citos pasākumos.

Savā uzrunā YouTube, atbildot uz Re:Baltica jautājumiem, Ždanoka rāda krāsainus bukletus, kuros minēti viņas rīkoto pasākumu dalībnieki. Viss esot noticis atklāti.

Atbildēs Ždanoka Krievijas propagandas tradīcijās melnu zīmē par baltu un sauc sevi par “miera aģenti”. Uz Re:Baltica jautājumu, vai viņa pēc karjeras beigām grasās pārcelties uz Krieviju, atbilde ir asa: “Es netaisos pārvākties uz Krieviju. Kur esi piedzimis, tur esi noderīgs. Es esmu dzimusi Rīgā.”