Vai Ždanokas palīdzi Eiroparlamentā iekārtoja Krievijas drošības dienests?
“Tatjana, labdien, šeit Dmitrijs, ir rezultāti par mūsu sarunu. Kad plānojat būt Maskavā?” — 2014. gada vasarā Ždanokai raksta kāds Dmitrijs.
Ždanoka atbild, ka plānu neesot. Ja aicināšot uzstāties “pie Solovjova vai uz kādu programmu, tad noteikti atlidošu. Vēl labāk būtu, ja uzaicinātu arī Miroslavu [Mitrofanovu, partijas biedru].”
“Jūs lasāt manas domas, gribēju paprasīt viņa datus, vienošanās ir,” atbild Dmitrijs. Un turpina: “Otrs jautājums. Apspriedām iespēju paņemt pie Jums kā palīgu — sekretāru kādu studējošo. Kandidatūra piemeklēta, kādi dokumenti nepieciešami un kādas darbības jāveic? Paldies.”
Ždanoka atbild, lai “jaunais cilvēks” uzraksta viņai uz oficiālo e-pasta adresi.
Dmitrijs norāda, ka “tā būs meitene” un ziņo, ka Miroslava CV esot nosūtīts. Jautā, vai Mitrofanovs gatavs runāt tikai ВГТРК (virkne kanālu, tsk. Rossija-24 un RTR-Planeta – red.), vai derot arī Pirmais kanāls.
“Pirmais kanāls ir pat vēl labāk,” atbild Ždanoka.
Pāris nedēļas vēlāk Ždanoka raksta, ka ar Mitrofanovu brauc darba darīšanās uz Krimu. Caurbraucot būs Maskavā un varot satikties. “Protams,” atbild Dmitrijs un norunā tikties “tajā pašā Kofemanija“.
Kas ir Jūlija Satirova?
2015. gadā par Ždanokas palīdzi Briselē oficiāli kļūst kāda Jūlija Satirova, rāda interneta arhīvs Waybackmachine. Ždanoka publiskajās atbildēs Re:Baltica stāsta, ka Satirovas vecāki ir no Odesas. Viņa tur viesojusies, kad 2014. gadā notika masu protesti un ugunsgrēks arodbiedrību namā. Notikumi jauno sievieti tik ļoti iespaidojuši, ka viņa nolēmusi pievērsties politikai. Satirova tobrīd studējusi Frankfurtē, un augstskola maksājusi par prakses laiku. Tā arī Ždanoka izdevīgo darījumu esot pieņēmusi.