/nginx/o/2024/05/22/16090850t1h5618.jpg)
Četras Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis – Igaunija, Čehija, Nīderlande un Zviedrija – aicinājušas ES lemt par iespējamo sankciju noteikšanu Gruzijai, ja tajā stāsies spēkā likums par “ārvalstu aģentiem”, kas tiek dēvēts arī par “Krievijas likumu”, vēsta laikraksts “The Financial Times”.
Minētās četras valstis uzskata, ka ES jāapsver iespējas atcelt bezvīzu režīmu starp ES un Gruziju, kā arī iesaldēt ES fondu līdzekļu piešķiršanu Gruzijai. Nevajadzētu izslēgt arī citas sankcijas.
Sīkāk par Zviedrija, Čehijas, Nīderlandes un Igaunijas ierosinājumu varētu tikt diskutēts ES ārlietu ministru sanāksmē, kas notiks maija beigās.
Gruzijas parlaments pagājušajā nedēļā pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis nedēļām ilgus masu protestus.
Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".
Gruzijas opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un aktīvistus, kas kritizē Kremli.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili sestdien šim likumam uzlika veto, tomēr Gruzijas parlamentam ir iespēja to pārvarēt.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)