Kaut arī liela Latvijas sabiedrības daļā pamazām atgūstas no pandēmijas un Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā izraisītā finanšu satricinājuma, algu pieaugums ne visiem pēdējos gados ir bijis atbilstošs “vidējai temperatūrai slimnīcā” un inflācija neļauj ne tikai kaut ko iekrāt, bet arī liek rūpīgi pārdomāt izdevumus. Tomēr, vērtējot cilvēku rocību ilgākā laika posmā, redzams, ka gan ienākumu līmenis, gan arī spējas plānot savas finanses pamazām uzlabojas, bet līdz ar atgūšanos no krīzes atgriežas arī vecie niķi – vēlme tērēt vairāk, nekā varam nopelnīt. TVNET+ ir apkopojis dažādus viedokļus, lai noskaidrotu, vai ir kāda naudas summa, sākot no kuras ir iespējams kaut ko iekrāt, cik liela daļa tiek ar to galā un kas cilvēkiem traucē sabalansēt savu budžetu.

 “Bērni noteikti ir faktors, kas ietekmē iespējas veidot uzkrājumus, lai gan no bankas puses šādus datus neveidojam. Taču, ja skatāmies uz nabadzības risku, kas lielā mērā saskanēs ar iespēju veidot uzkrājumus, tad vislielākajā riska grupā Latvijā ir vientuļie pensionāri, vientuļie vecāki un daudzbērnu ģimenes. Divi strādājoši pieaugušie ar vienu vai diviem bērniem ir ar salīdzinoši zemu nabadzības risku, un iespējas veidot uzkrājumus ir,” skaidro Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ekonomistu vidū ir izplatīts viedoklis, ka pašreizējos apstākļos ikvienam vajadzētu turēt rezervē 3 – 6 mēnešu ienākumiem atbilstošu “drošības spilvenu”.  Lielāka naudas rezerve būtu īpaši ieteicama ģimenēm ar bērniem vai vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X