Video ⟩ Privātmājas kļūst mazākas un arvien biežāk koka

Šobrīd interese par zemes iegādi privātmāju būvniecībai saglabājas augsta, pieprasītākie apbūves gabali ir Pierīgā aptuveni 40 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu, īpaši Mārupes un Ķekavas novadā, kā arī Babītes un Salaspils apkārtnēs.

Vidējā zemesgabala cena Rīgas apkārtnē ir no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro, bet pieprasītākais lielums no 600 līdz 2000 kvadrātmetriem,

stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Zemes iegāde – svarīgākais lēmums

Lai zemes iegāde un mājas būvniecība notiktu bez aizķeršanās, ieteicams ievērot vairākus priekšnoteikumus. Privātmāju nevarēs būvēt jebkur, bet gan vienīgi apbūvei paredzētā teritorijā. Svarīgi izvērtēt piebraucamā ceļa juridisko statusu. Pat tad, ja piebraucamais ceļš eksistē dabā, tas nenozīmē, ka tas juridiski nodrošina piekļūšanu konkrētam zemesgabalam.

Sapņu īstenošanu var ierobežot arī dažādi apgrūtinājumi un aizsargjoslas. Informācija par apgrūtinājumiem ir iekļauta Zemesgrāmatā, savukārt ar apkārtējās teritorijas vērtību ietekmējošām vai ierobežojošām lietām var iepazīties dabas datu pārvaldības sistēmā ozols.gov.lv. Būvniecību un īpašuma izmantošanas iespējas var ierobežot, piemēram, augstsprieguma līnijas, dzelzceļa un autoceļa aizsargjoslas, sarkanās līnijas.

Tāpat ieteicams pārbaudīt, vai teritorijā jau ir pieejama elektrība, ūdens, kanalizācija un citas komunikācijas, turklāt ir jāņem vērā, ka kaimiņiem esošās komunikācijas nesniedz garantiju, ka arī izvēlētajā īpašumā tās būs pieejamas. Komunikāciju izbūve var būt dārga, tāpēc jau iepriekš jānoskaidro iespējamās izmaksas.

Šī iemesla dēļ īpašumi ar elektrības pieslēgumu, ūdensvadu vai ūdens dziļurbumu būs dārgāki

nekā īpašumi bez komunikācijām. Piemēram, zemesgabals bez komunikācijām var maksāt 6 eiro par kvadrātmetru, bet ar tām pat 60 eiro par kvadrātmetru.

Privātmājas kļūst mazākas

Kā novēro mājokļu eksperti bankā, līdz ar pandēmijas laikā piedzīvoto būvmateriālu sadārdzināšanos un energoresursu cenu kāpumu, šobrīd iezīmējas jauna tendence – tiek būvētas lielākoties vienstāva koka karkasa mājas vai ēkas ar koka apdari ar salīdzinoši ne tik lielu apdzīvojamo platību, kas bieži vien ir tikai nedaudz lielāka nekā četristabu dzīvoklim. Toties lielāks uzsvars tiek likts uz apkārtējo vidi - plašām un ērtām ārtelpām, kur patīkami pavadīt dienas siltāko daļu. «Šobrīd tiek būvētas vidēji 130 kvadrātmetrus lielas vienstāvīgas mājas ar pārdomātu plānojumu. Tajā visbiežāk ir liela dzīvojamā istaba, kas savienota ar virtuvi, vairākas mazas guļamistabas, kurās iemītnieki tikai pārlaiž nakti vai bērni pilda mājasdarbus, taču lielākoties laiks tiek pavadīts lielajā dzīvojamajā telpā vai ārā.

Savukārt ierastās garāžas aizstāj krietni lētākās nojumes,» šīs desmitgades tipisko privātmāju apraksta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Viņš vērš uzmanību, ka ar katru gadu jaunuzbūvēto privātmāju platība samazinās, ko var skaidrot ar cilvēku nevēlēšanos maksāt par plašu, neapdzīvotu telpu apsildīšanu. Pēc Luminor datiem, 2021. gadā vidējā platība bija 145 m2, bet pērn - 132 m2, kas ir par 13 m2 jeb par vienu istabu mazāk.

«Kopumā pēdējos gados mājas platība samazinājusies vidēji par 30 m2. Šobrīd reti tiek būvētas ēkas ar platību virs 200 m2, taču aizvien biežāk privātmāju dzīvojamā platība ir zem 100 m2. Nekāds pārsteigums arī nav vairs mājas projekts ar 80 m2 platību, kas pielīdzināms četristabu dzīvoklim, tomēr ar savu terasi un pagalmu,» tendenču maiņu portālam TVNET izklāsta K.Sausais.

Mājokļu platību samazināšanās pamatā nav tikai ekonomiskie apsvērumi. Statistika rāda, ka vidusmēra ģimenes nav lielas – vienā mājsaimniecībā dzīvo 3-4 cilvēki, tādēļ milzīga dzimtas māja nav nepieciešama. Turklāt, bērniem pieaugot, vecākiem jāspēj pielāgot ģimenes mājokli mazākam iemītnieku skaitam.

Labiekārtoti pagalmi

Interesanti, ka šobrīd priekšroka tiek dota vienstāvīgām mājām, lai gan līdzīgas platības divstāvu ēkas būvniecība izmaksā tikai nedaudz vairāk. Paši māju īpašnieki to skaidro ar nevēlēšanos vecumdienās kāpt pa kāpnēm, kas gadu gaitā kļūst aizvien apgrūtinošāk. Pie tam vienstāvīgu dzīvojamo platību var vajadzības gadījumā vieglāk pārplānot.

Toties pieaugusi interese par labāk iekārtotām ārtelpām.

Pēc Luminor datiem, šobrīd vidējā terases un nojumes platība sasniegusi jau 48 m2, kas ir par 8 m2 vairāk nekā šīs desmitgades sākumā. Parasti tās tiek pavērstas dienvidu virzienā, lai mājinieki var ārā saulē uzturēties pēc iespējas ilgāk. Tas apliecina, ka cilvēki arvien vairāk novērtē privātmājas galveno plusu – privāto ārtelpu. Šī tendence īpaši attīstījās pandēmijas laikā, kad mājsēdes prasības vismazāk pasliktināja tieši privātmāju iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Mājas būvniecībai jārēķinās vidēji ar 200 000 eiro

Mājokļa veida izvēli parasti nosaka praktiski apsvērumi. Pēdējos gados turpina pieaugt koka karkasa privātmāju popularitāte, un šobrīd pēc Luminor datiem tas sasniedz jau 70% jauno privātmāju. Tās ir ergonomiskas un ar daudzām priekšrocībām, tāpēc jaunie privātmāju īpašnieki tās novērtē aizvien biežāk. To būvniecībai tiek izmantotas jau rūpnīcā sagatavotas karkasa konstrukcijas, tāpēc tās var uzbūvēt ātrāk nekā mūra ēkas, kas ir būtiska priekšrocība. Lielākoties šādas mājas izvēlas no tipveida projektiem, ko daudzos gadījumos var apskatīt klātienē. Tas sniedz daudz labāku ieskatu mājas plānojumā un tā niansēs, tomēr reizēm var ierobežot iespējas radīt unikālu māju vai mājokli ar sarežģītākiem tehniskajiem risinājumiem.

Arī būvniecības izmaksas koka mājām var būt precīzāk prognozējamas,

bet tās būtiski ietekmē galvenā izejmateriāla – koka cenas tirgū.

Kad noslēgts līgums par rūpnīcā sagatavotas koka konstrukcijas uzstādīšanu, tās cena faktiski vairs nemainās, savukārt mūrētai mājai būvniecības izmaksas darba gaitā var mainīties, ja sadārdzinās būvmateriāli vai jāmeklē citi celtnieki. Un šādas situācijas nav retums, to piedzīvojuši daudzi, kas būvējuši māju.

«Vispirms sadārdzinājās celtniecības materiāli, pēc tam straujas inflācijas ietekmē sadārdzinājās darbaspēks. Tagad būvniecības cenas ir nedaudz nostabilizējušās un vidējās dzīvojamās platības kvadrātmetra izmaksas ir 1400-1800 eiro. Tas nozīmē, ka šī brīža tendencēm atbilstošas vidēja izmēra privātmājas uzcelšana izmaksā ap 200 tūkstošiem eiro,» stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Līdzīgi skaitļi izriet no kreditēšanas datiem. Kredīts mājas celtniecībai parasti nosedz 90% no kopējām izmaksām, un šobrīd vidējais Luminor izsniegtā aizdevuma apmērs privātmājai ir 150-160 tūkstoši eiro. Katrs piektais bankas piešķirtais hipotekārais kredīts tiek izmantots privātmājas uzcelšanai, kas uzskatāmi ilustrē sabiedrības interesi no dzīvokļiem pārcelties uz mazliet plašāku dzīves telpu, kurā netraucēti var vadīt laiku arī ārā, vienlaikus netērējot pārlieku daudz laika teritorijas uzkopšanai kā lauku viensētās.

Ja arī tu plāno mājokļa būvniecību, "Luminor" banka šobrīd piedāvā pievilcīgu procentu likmi hipotekārajam kredītam. Vairāk uzzini šeit!

Raksts tapis sadarbībā ar "Luminor" banku.