Krievijai “draudzīgās” valstis pastiprina Maskavas finanšu blokādi (1)

Kā ziņo “The Moscow Times”, atsaucoties uz Knobelu, Mongolijas bankas paudušas bažas par iespējamām sekundārajām sankcijām, kas liegtu tām pieeju dolāram un globālajai finanšu sistēmai. Decembrī ASV Finanšu ministrija ieguva papildu pilnvaras, kas ļauj no ASV finanšu sistēmas atslēgt jebkuru banku pasaulē, kura sadarbojas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.

“Šī ir problēma, kas jārisina divpusējā kārtībā, taču pagaidām Kremļa un Ārlietu ministrijas diplomātiskie centieni nav nesuši augļus,” sūdzas Knobels.

Pārrunas ar Turciju, kuras bankas jau kopš gada sākuma bloķē maksājumus no Krievijas, turpinās kopš februāra, taču problēmas risinājumu nav izdevies atrast, atzina Krievijas vēstnieks Turcijā Aleksejs Jerhovs. Viņš tajā vainoja ASV un Eiropas Savienību, kas “pārkāpj un iejaucas Krievijas un Turcijas savstarpējās ekonomiskās attiecībās”.

Problēmas ir radušās arī ar AAE bankām, kas ir viens no svarīgākajiem sankciju apiešanas ceļiem Krievijas ekonomikā. Pēc “Reuters” datiem, bankas masveidīgi sākušas pastiprināt ierobežojumus sankciju ievērošanā, bet “First Abu Dhabi Bank” un “Dubai Islamic Bank” bloķējušas vairākus kontus, kas saistīti ar krievu uzņēmumiem.

Ķīna martā apturēja ap 80% maksājumu ar Krieviju, bet lielākajās bankās maksājumu veikšanai nepieciešamas vairākas nedēļas. Ķīnas eksportētāji ir vērsušies pēc palīdzības pie mazākām bankām vai pagrīdes maksājumu operatoriem, bet daudzas finanšu iestādes vispār atsakās sadarboties ar Krieviju.

Krievijas diktatora Vladimira Putina vizīte Ķīnā nav spējusi mainīt šo situāciju. Pēc sarunas ar Ķīnas vadoni Sji Dzjiņpinu Putins nepaziņoja par kādiem problēmas risinājumiem.

“Lielo finanšu iestāžu uzvedības motīvi ir saprotami – neviens negrib kaut ko zaudēt. Risinājumi ir iespējami, tādi ir. Tomēr tie tiks pieņemti valsts līmenī. Cerams, ka tā tas būs,” teica Putins pēc vizītes Ķīnā.