Saeima nodod komisijām žurnālistu kritizētos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā

Nacionālās apvienības (NA) un dažu "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas deputātu rosinātie grozījumi paredz priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijā ietvert arī priekšvēlēšanu debates.

Tāpat rosināts likumā noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos (laikrakstos un žurnālos), biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos un internetā priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā.

Grozījumi autori skaidro, ka, tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, ir izgaismojies vēl viens, pilnībā neaptverts un līdz galam neizprasts segments attiecībā uz valsts valodas lietojumu Latvijā - pirmsvēlēšanu debates.

TVNET jau vēstīja, ka Latvijas Televīzija atcēlusi EP priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā. Grozījumi sagatavoti, reaģējot uz plānu rīkot šādas debates, vēl pirms to atcelšanas.

"Šai iecerei iebilst gan Latviešu valodas aģentūra, gan Valsts valodas centrs, kā arī publisko tiesību eksperti, norādot, ka šī iecere būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā," teikts likumprojekta anotācijā.

NA un AS deputātu skatījumā krievu valoda tiek nepamatoti izcelta citu Latvijas teritorijā lietotu svešvalodu vidū, vājinot valsts valodas statusu un sašaurinot tās lietojumu publiskajā saziņā, kas esot "klajā pretrunā" ar Satversmi, Valsts valodas likumu un Valsts valodas politikas pamatnostādnēm.

Līdz ar to pašlaik ir nepieciešams precizēt spēkā esošās likuma normas attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju, skaidri un nepārprotami nosakot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ka priekšvēlēšanu debates ir priekšvēlēšanu aģitācijas procesa sastāvdaļa, uzskata opozīcijā esošie parlamentārieši.