Varakļānu novadu plānots pievienot Madonas novadam (1)

Saeimas debatēs "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka AS šajā likumprojektā sniegs virkni priekšlikumu par plašākām izmaiņām attiecībā arī uz citām pašvaldībām. Viņaprāt, pēc pašvaldību apvienošanas var redzēt, ka autonomo funkciju izpildes process ir sarežģīts. Opozīcijas politiķis pauda, ka daudzu pašvaldību iedzīvotāji norāda, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas viņu dzīves kvalitāte neesot uzlabojusies tā, kā tas tika solīts.

Deputāts Juris Viļums (AS) norādīja, ka Varakļānu iedzīvotāju 2021.gada aptaujā - no tiem, kas atbildēja - 74% esot pauduši atbalstu sava novada saglabāšanai.

Viļums atsaucās uz Satversmē noteikto, ka Latvijas valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Politiķis šajā kontekstā norādīja uz vairākiem konkrētiem gadījumiem, lēmumiem, kuru dēļ Latgales teritorijas ir samazinājušās. "Pēc būtības visi šie lēmumi, manuprāt, ir bijuši pret Satversmes būtību un garu," akcentēja politiķis norādot uz Satversmes tiesas secinājumiem saistībā ar Latgali veidojošo teritoriju.

Sniedzot sīkāku pamatojumu ar piemēriem, Viļums uzsvēra, ka Varakļānu pievienošana Madonas novadam, viņaprāt, būtu Satversmes pārkāpums. "Tādā veidā jūs pēc būtības pārkāpsiet (..) zvērestu, kurā apliecinājāt, ka ievērosiet Satversmi," brīdināja AS deputāts.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis (ZZS) uzskata, ka patlaban izvērtējums par to, cik izdevusies ir administratīvi teritoriālā reforma tiek balstīta viedokļos no iedzīvotājiem un atsevišķās aptaujās, bet "tāda pamatīga izvērtējuma nav". Parlamentārietis kritizēja deputātu Viļumu, kurš bija administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas vadītājs, kuras laikā sasauca divas sēdes: vienu par savu ievēlēšanu un otru - par atkāpšanos no amata.

"Viena lieta ir politiski vienoties, kā pārdalīsim robežas - pa labi, pa kreisi, šā vai tā, bet otra lieta - ir jāsaprot, ka jebkura robežu pārbīde jebkurā pašvaldībā nozīmē pamatīgu plānošanas darbu, apņemšanos, iedzīvotāju gribu, politisko gribu, vienošanos starp pašvaldībām," teica Rokpelnis, uzsverot, ka iedzīvotāju griba ir svēta, un tā tam būtu jābūt demokrātiskā valstī.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) līderis Ainārs Šlesers norādīja uz divām svarīgām lietām šajā diskusijā. "No vienas puses, mēs zinām, ka Varakļānu iedzīvotāji pieņēma lēmumu - vairākums būt kopā ar Madonu, jo tīri praktiski Madona ir tuvāk un laikam tāda ir viņu griba. No otras puses, Varakļāni vēsturiski vienmēr ir bijuši Latgale," sacīja Šlesers.

LPV politiķis skaidroja, ka viņa vadītajai frakcijai šajā jautājumā ir brīvais balsojums, jo daļa atbalsta, ka Varakļāniem ir jābūt pie Madonas, bet citi uzskata, ka "nevar Latgalei ņemt nost" Varakļānus. Reizē politiķis norādīja, ka uz citām pašvaldībām šajā likumprojektā izmaiņas nevajadzētu veikt.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021.gada 1.oktobrim bija jāorganizē publiskā apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai.

Organizētās aptaujas rezultāti parādīja, ka gadījumā, ja administratīvi teritoriālās reformas gaitā tiks lemts par Varakļānu novada apvienošanu, iedzīvotāju absolūtais vairākums vēlētos, lai tas būtu Madonas novads.

Varakļānu novads ir vienīgā pašvaldība, kuras apvienošana ar kādu no kaimiņu novadiem bija palicis neatrisināts jautājums.

Kaut gan atbildīgā VARAM, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas mērķus, plānoja Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu un šādu vēlmi vairākās aptaujās pauda arī novada iedzīvotāji, iepriekšējā, 13.Saeima lēma to apvienot ar Rēzeknes novadu. Satversmes tiesa atzina, ka 13.Saeimas lēmums neatbilst valsts pamatlikumam, tādēļ Ministru kabinets, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas mērķus, sagatavojis 14.Saeimai priekšlikumu par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā šī gada 30.jūnijā, lai regulētu Varakļānu novada pašvaldības un Madonas novada pašvaldības darba turpināšanu līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, kā arī noteiktu 2025.gada pašvaldību vēlēšanu norises un izsludināšanas kārtību attiecībā uz Varakļānu novada un Madonas novada administratīvajām teritorijām.

"Personīgi tiekoties ar Varakļānu un Murmastienes iedzīvotājiem, guvu apstiprinājumu tam, ka iedzīvotāji vēlas, lai Varakļānu novads tiktu apvienots ar Madonas novadu. To apstiprina arī veiktās publiskās apspriešanas rezultāti. Tāpēc sagatavojām šādu likumprojektu izskatīšanai valdībā un pēc tam iesniegšanai Saeimā. Svarīgas ir ne tikai administratīvās robežas, bet arī savstarpējā sadarbība ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, kaimiņu pašvaldībām," norādījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Kā ziņots, Saeimai skatot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, varētu tikt veiktas vēl atsevišķas izmaiņas administratīvi teritoriālajā iedalījumā, - to ir pieļāvuši valdošās koalīcijas politiķi.

Sākotnēji Saeimā skatāmie likuma grozījumi paredzēja tikai vienu izmaiņu - sen plānoto Varakļānu un Madonas novadu savienošanu, taču gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas atsevišķi politiskie spēki ir izrādījuši vēlmi veikt daudz plašāku pēdējās administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanu, piemēram, atsakoties no valstspilsētu savienošanas ar tuvējiem novadiem un sadalot virkni pavisam nesen izveidoto novadu.

Valdošajā koalīcijā par šo izmaiņu apjomu vienošanās vēl nav, bet atbildīgās komisijas vadītājs cer izmaiņas parlamentā apstiprināt līdz Jāņiem.