Žurnālistu asociācija iebilst pret grozījumiem likumā, ar kuriem debates pielīdzinātu politiskajai aģitācijai (2)

LŽA ieskatā, ierosinātie grozījumi nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā.

Kā skaidro organizācija, aģitācija ir politisko partiju un politiķu reklāma medijos vai citos formātos, kur partijas netraucēti aicina balsot un var izplatīt nekritiskus paziņojumus, reklamējot savu piedāvājumu. Savukārt politiskās debates ir žurnālistikas žanrs un formāts, kura ietvaros politiķi, reaģējot uz jautājumiem, var paust savu viedokli un vēstījumus, taču diskusiju vada žurnālisti, uzdod kritiskus jautājumus un liek atbildēt par saviem vārdiem.

"Fundamentālā atšķirība balstās reklāmas un žurnālistikas nodalījumā, kas profesionālā mediju vidē tiek ievērota. Gluži kā Satversmē baznīca un valsts ir atdalītas, medijos, kur tiek ievēroti profesionāli standarti, tiek nošķirta reklāma un redakcionālais saturs," norāda LŽA.

Asociācija uzskata, ka ar minētajiem grozījumiem Latvija nonāktu vienā līmenī ar autoritāru valstu izpratni par mediju regulējumu un uzraudzību, apdraudot ne tikai žurnālistu iespējas izvēlēties atbilstošākos formātus un žanrus, bet arī graujot visas valsts tēlu Rietumu pasaules acīs. "Vairāki mediji jau pauduši, ka tad, ja šādi likuma grozījumu stātos spēkā, tie lemtu par atteikšanos no politisko debašu rīkošanas," norāda LŽA.

"Nacionālās apvienības" un "Apvienotā saraksta" frakciju deputātu izstrādātie grozījumi attiecas uz debatēm latviešu un citās valodās. Atbalstu tiem paudusi arī valdošā partija "Jaunā vienotība". Tālāk izmaiņas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā vērtēs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Nododot izstrādātos grozījumus izskatīšanai atbildīgajai komisijai, deputāti paskaidroja, ka vēlas panākt, lai politiskais process Latvijā notiktu latviešu valodā. LŽA vērš Saeimas deputātu uzmanību, ka tas ir daudz plašāks jautājums nekā tas, ko var risināt ar ierosinātajiem grozījumiem par debašu pielīdzināšanu priekšvēlēšanu aģitācijai.

LŽA uzskata, ka izvirzīto mērķi var sasniegt veicot grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, definējot mazākumtautību valodas un to statusu.

"Ņemot vērā, ka Latvijas Televīzija ir atteikusies no priekšvēlēšanu debašu rīkošanas krievu valodā un īstermiņa mērķis līdz ar to ir sasniegts, aicinām atsaukt iesniegtos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un risināt politiskā procesa valodas problēmu bez nevajadzīgas steigas un pārdomāti," norāda LŽA.

Kā ziņots, Saeima nodeva izskatīšanai komisijās žurnālistu kritizētos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas priekšvēlēšanu debates noteiktu par priekšvēlēšanu aģitāciju.

Nacionālās apvienības (NA) un dažu "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas deputātu rosinātie grozījumi paredz priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijā ietvert arī priekšvēlēšanu debates.

Tāpat rosināts likumā noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos (laikrakstos un žurnālos), biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos un internetā priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā.

Grozījumi autori skaidro, ka, tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, ir izgaismojies vēl viens, pilnībā neaptverts un līdz galam neizprasts segments attiecībā uz valsts valodas lietojumu Latvijā - pirmsvēlēšanu debates.

Jau vēstīts, ka Latvijas Televīzija atcēlusi EP priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā. Grozījumi sagatavoti, reaģējot uz plānu rīkot šādas debates, vēl pirms to atcelšanas.

"Šai iecerei iebilst gan Latviešu valodas aģentūra, gan Valsts valodas centrs, kā arī publisko tiesību eksperti, norādot, ka šī iecere būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā," teikts likumprojekta anotācijā.

NA un AS deputātu skatījumā krievu valoda tiek nepamatoti izcelta citu Latvijas teritorijā lietotu svešvalodu vidū, vājinot valsts valodas statusu un sašaurinot tās lietojumu publiskajā saziņā, kas esot "klajā pretrunā" ar Satversmi, Valsts valodas likumu un Valsts valodas politikas pamatnostādnēm.

Līdz ar to pašlaik ir nepieciešams precizēt spēkā esošās likuma normas attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju, skaidri un nepārprotami nosakot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ka priekšvēlēšanu debates ir priekšvēlēšanu aģitācijas procesa sastāvdaļa, uzskata opozīcijā esošie parlamentārieši.