Kamēr pārējie būs aizņemti ar priecāšanos vai sašutumu par krievu debašu atcelšanu LTV7 un ideju politiskās debates pielīdzināt aģitācijai, vēlos parunāt par kādu citu tēmu. Jo par iepriekšminēto īsumā – par atcelšanu priecājos, bet par debatēm – nu protams, ka politiskās debates nav aģitācija. Protams! Bet, kad tajās piedalās populistisko partiju deputāti, kurus žurnālisti nespēj apklusināt, debatēm mēdz parādīties manāmas aģitācijas pazīmes.
Lai vai kā – šoreiz par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un tās nesen organizēto piketu. Šeit mēs patiesībā atgriežamies pie jēdziena “aģitācija”, jo šīm aktivitātēm izvēlētais laiks nebūt neizskatās nejaušs. Un, kā jau ierasts, gluži kā pēdējā skolotāju streika laikā, piketēt skolotājus aicināja tieši Apvienotais saraksts (AS).
Droši vien uzreiz jāsāk ar kādu pavisam nejaušu sakritību – arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga iepriekš darbojusies politikā. Pirms kļūšanas par arodbiedrības priekšsēdētāju viņa kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un strādāja par partijas Saeimas frakcijas vecāko konsultanti. Kā zināms, LRA tagad ir daļa no AS. Tas tīri tā – lai būtu skaidrs, kādi kauliņi atrodas uz laukuma.
Savukārt svaigākā skolotāju piketa kontekstā būtiski atgādināt, ar ko tad beidzās iepriekšējais skolotāju streiks. Vērienīgs streiks ar piketiem un prasībām. Un šī streika rezultātus uzskatāmi ilustrē tā laika ziņu virsraksti – “Pedagogu streiks ir devis rezultātus, atzīst LIZDA vadītāja” un “Skolu direktori apmierināti ar streika rezultātiem”.