Infografika ⟩ Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars pirmajā ceturksnī Latvijā pieaudzis līdz 64%

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - nodarbinātības līmenis Latvijā nav mainījies.

Vienlaikus nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2024.gada pirmajā ceturksnī bija 6200 jeb 3,8%.

Gada laikā nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir samazinājies par 0,1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - pieaudzis par 0,3%.

Šogad pirmajā ceturksnī starp vīriešiem nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm - attiecīgi 66,4% un 61,7%.

2024.gada pirmajā ceturksnī 86,7% nodarbināto bija darbinieki jeb darba ņēmēji, 7,7% - pašnodarbinātas personas, 4,9% - darba devēji, bet 0,7% bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.

Apkopotie dati arī liecina, ka nodarbinātības līmenis jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 30,9%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti šogad pirmajā ceturksnī bija 57 800 jauniešu, kamēr 2023.gada pirmajā ceturksnī - 55 900.

Pamatdarbā nodarbinātie 2024.gada pirmajā ceturksnī nedēļā nostrādāja vidēji 38,1 stundu, kas ir par 0,1 stundu vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,2 stundām mazāk nekā pirms gada.

Dati arī liecina, ka 72 200 jeb 8,2% nodarbināto šogad pirmajā ceturksnī strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 700 jeb 0,1 procentpunktu mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 1300 jeb 0,1 procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2024.gada pirmajā ceturksnī 44 800 jeb 5,1% nodarbināto strādāja arī blakusdarbā - bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 4200 jeb 10,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 1000 jeb 2,2% mazāk nekā 2023.gada ceturtajā ceturksnī.

Sievietes biežāk nekā vīrieši šogad pirmajā ceturksnī strādāja blakusdarbā - attiecīgi 26 900 sieviešu un 18 000 vīriešu. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk līdzās pamatdarbam nostrādāja 1-10 stundu (40,2%), bet 33,8% nostrādāja 11-20 stundu.

Šogad pirmajā ceturksnī 87 800 jeb 11,5% darba ņēmēju strādāja attālināti, kas ir par 9400 jeb 1,3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, kad attālināti strādāja 78 400 jeb 10,2% darba ņēmēju, un par 10 200 jeb 1,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad attālināti strādāja 77 600 jeb 10,3%. No šogad pirmajā ceturksnī attālināti strādājošajiem 58,2% bija sievietes un 41,8% - vīrieši.

Dati arī liecina, ka 33,6% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15-34 gadi, attiecīgi 40,9% vīriešu un 28,3% sieviešu. Vienlaikus 33,4% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35-44 gadi, 18,3% - vecuma grupā 45-54 gadi, bet vismazāk jeb 14,7% bija vecuma grupā 55-74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,3%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35-44 gadi, bet zemākais (6,6%) - vecuma grupā 55-74 gadi.

Darbu attālināti veica 47,1% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 46,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 23,1% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku, kā arī 20,8% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā strādājošo. Mazākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars bija veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos - 5,1%.

Attālināti strādāja 26,8% vecāko speciālistu, 21,5% vadītāju, 19,5% speciālistu un 16,8% kalpotāju (biroja darbinieku).

2024.gada pirmajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5200 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8700 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7500 iedzīvotāju