Noskaties ⟩ No Latvijas joprojām nav izvesti visi Putina naudas maka Mazepina minerālmēsli

Vislielākās bažas Valsts vides dienestam izraisa minerālmēslu glabāšana Rīgas brīvostas teritorijā esošajā uzņēmumā “Systems Recycling”, kur noliktavā un aptuveni simt konteineros glabājas aptuveni 6 tūkstoši tonnu iesaldētās kravas.

VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš vērš uzmanību uz to, ka šajā uzņēmumā uzglabāšana notiek bez pilnīgas normatīvo aktu ievērošanas, proti, nav izstrādāta drošības risku pārvaldības programma šādu kravu apsaimniekošanai. Kaut gan minimālie drošības pasākumi tiek ievēroti un tūlītēju risku nav, būtisks šķērslis ir tas, ka tur glabājas vismaz seši dažādi minerālmēslu veidi un tie ir fasētā veidā. Izvešanas loģistika varētu būt sarežģīta un dārga.

Paaugstinātas drošības prasību ievērošanai uzņēmums ik mēnesi ieguldot aptuveni 40 tūkstošus eiro. “Systems Recycling” jau vairākkārt ir vērsies pie atbildīgajām iestādēm, ministrijām, Saeimas un Valsts prezidenta ar lūgumu palīdzēt rast risinājumu un atbrīvoties no minerālmēsliem. “Systems Recycling” vadītājs Ivars Vallis rakstiskā komentārā min: “Daudzkārtēja sarakste divu gadu garumā nav devusi nekādu rezultātu, tieši otrādi, nepatīkamas sekas. Esam saņēmuši valsts iestāžu sodus apstākļos, kurus neesam spējīgi ietekmēt, un ir radušās arī citas izmaksas.”

Vides ministrija “System Recycling” glabātajiem minerālmēsliem meklē alternatīvus ceļus bez ANO programmas. Aprīlī uz valdību tika virzīts informatīvais ziņojums, kura skatīšanu gan atlika, visticamāk, līdz rudenim. Tam ir ierobežots pieejamības statuss. Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja Sanita Pēkale uzsvēra, ka ar Ministru prezidentes rezolūciju ir uzdots meklēt risinājumus un izvērtēt, vai situācija nerada vides apdraudējumu:

“Jo mēs redzam, ka “Systems Recycling” muitas noliktava nav paredzēta šādu minerālmēslu ilgstošai glabāšanai.”

Šobrīd lielākais minerālmēslu daudzums Latvijā, kas sankciju dēļ nekust ne no vietas, atrodas kuģī “Asian Majesty” – 55 tūkstoši tonnu ar aptuveno vērtību 17 miljoni eiro. Pats kuģis ir noenkurots Rīgas līcī kopš 2022. gada 5. marta, jo drīz pēc iekraušanas kravas īpašnieks, tobrīd arī uzņēmuma “Uralchem” īpašnieks Dmitrijs Mazepins tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā un VID Muitas pārvalde liedza kuģim izvest šo kravu. To vairs nevarēja pat izkraut atpakaļ “Riga Fertilizer Terminal”, jo arī tajā kontrolpakete pieder Mazepinam.

Muitas pārvaldē klāsta, ka risinājums ir ticis piedāvāts – pārvest kravu uz kādu citu Eiropas Savienības dalībvalsti.

“Diemžēl ne no kuģa īpašniekiem, ne no kravas īpašniekiem nekāda rīcība nesekoja. Tā arī acīmredzot šis kuģis stāv ostā,”

sacīja VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Muitas pārvaldes lēmumu tiesā pārsūdzēja kuģa īpašnieks – Taivānas kompānija “U Ming Marine Transport”, pieteikumā paužot neapmierinātību ar iesaldētās kravas uzglabāšanu piespiedu kārtā:

“Kuģis tiek beztermiņā izmantots kā metāla tvertne – mēslojuma glabātuve. Fraktētājs joprojām tiek saistīts ar fraktēšanas līguma saistībām, kuģa apkalpe cieš no ilgstošas atrašanās uz kuģa.”

Kuģa īpašnieks iesniegumu pamato ar vēlmi pieprasīt atlīdzinājumu, nenorādot, pret ko plāno vērsties.

Kāpēc Muitas piedāvātais risinājums netika izmantots – kuģa īpašnieka pārstāvis zvērināts advokāts Timurs Šiks raidījumam “de facto” komentēt nevēlējās.

Pirmajā instancē tiesa šo pieteikumu noraidīja. Administratīvā apgabaltiesa spriedumu pasludinās pēc mēneša. Pagaidām nav pazīmju, ka kuģa īpašnieks vēlētos pieprasīt kompensāciju no Latvijas. Kaut gan izdevumi par dīkstāvi varētu būt mērāmi miljonos. Kuģis dodas uz Gotlandi uzpildīties, apkalpe – aptuveni pārdesmit locekļu – ik pēc dažiem mēnešiem nomainās, pilda savus uzdevumus un saņem algu. Jūras administrācijas inspektors Valters Veits, kas pērn pārbaudīja kuģi, nekādus pārkāpumus neatklāja.

Latvija no sankcionēto īpašnieku kravām cer atbrīvoties ar ANO Pasaules pārtikas programmu. Tajā šobrīd tuvu saskaņošanai esot jautājums par šī kuģa kravas ziedošanu. Pēc publiskiem informācijas avotiem zināms, ka kuģis varētu doties uz Šrilanku. Ārlietu ministrija cer, ka tas notiks tuvākajā laikā, tomēr neprecizē, cik drīz.

“Ārlietu ministrija, neviena Latvijas valsts iestāde nav iesaistījusies šī jautājuma risināšanā tieši. Tamdēļ, ka šis līgums tiek slēgts starp ANO Pārtikas programmas saņēmējvalsti un kravas īpašnieku. Atbilstoši mūsu norunai ar ANO Pārtikas programmu, tiklīdz līgums ir noslēgts, mēs šo līgumu saņemam. Ārlietu ministrija saņem šo līgumu un dod zaļo gaismu Latvijas dienestiem ļaut kuģim iziet no Rīgas ostas,”

– paskaidroja Sanita Pēkale.

Latvija piekrita iesaistīties ANO Pasaules Pārtikas programmā 22. gada beigās. Kopš tā laika no Ventspils un Rīgas ostas izvestas trīs kravas – uz Keniju, Zimbabvi un Nigēriju. Pēdējais sūtījums ir ļāvis atslogot uzņēmuma “Kālija parks” noliktavas. Pēc pirmās minerālmēslu partijas izsūtīšanas ANO ir segusi “Kālija parka” līdzšinējos zaudējumus vairāku miljonu eiro apmērā.

“Kālija parka” terminālī vēl arvien atrodas 18 tūkstoši tonnu minerālmēslu. Kā pastāstīja “Kālija parka” pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Loze, uzņēmums cer sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu panākt risinājumu, kas būtu – konkrētās kravas pārdošana.

“Situācija nav apmierinoša. Tas, ko es galvenokārt gribēju minēt, ir - nenoteiktie apstākļi attiecībā uz šo ziedojumu programmu ANO ietvaros,”

minēja Kalvis Avotiņš.

Ārlietu ministrijā pauž, ka ANO Pasaules Pārtikas programmas gaitu ir grūti prognozēt un tas nav atkarīgs no Latvijas. Krievija tikmēr mēslus izmanto savā hibrīdkarā un regulāri nāk klajā ar apsūdzošiem paziņojumiem. “Minerālmēslojums nav sankcionēts atbilstoši Eiropas Savienības sankcijām. Un tātad Krievijas iespējas nogādāt šo minerālmēslojumu trešajām valstīm nav skartas. Taču Krievija, kā mēs redzam, vēlas tomēr norādīt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis, tai skaitā Latvija, bloķē. Un neļauj. Kas nav taisnība. Jo atļauja ir dota 2022. gada decembrī,” – tā komentēja Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja Sanita Pēkale.