Noskaties ⟩ Ziemeļlatgales saules parka projekta īstenotāji neizpratnē par Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes “neoficiālo pārbaudi”

Zemnieku saimniecība “Kotiņi” ir viens no lielākajiem sēklu audzētājiem Latgalē un arī viens no lielākajiem zemes īpašniekiem Balvu novadā. “Kotiņu” lauksaimniecības zemes 4,5 tūkstošu hektāru platībā atrodas pie pašas Krievijas robežas. Laukiem cauri stiepjas augstsprieguma līnija, pa kuru šobrīd vēl plūst elektrība no Krievijas, taču 2025.gadā Latvija no tās atslēgsies. Holdingā “PurpleGreen” ietilpstošā SIA “PurpleGreen Eenergy B” iecerējusi izbūvēt jaunu apakšstaciju un pieslēgties tīklam, novadot tajā iecerētā saules paneļu parkā saražoto enerģiju.

Pirms gada medijos bija vairāki sižeti par Šķilbēnos ieplānoto saules paneļu parku uz “Kotiņu” zemes. Šogad aprīlī saimniecībā negaidīti ieradās Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki. Nekādu orderu viņiem neesot bijis – tā esot bijusi draudzīga aprunāšanās, stāsta “Kotiņu” vadītājs Aldis Ločmelis, kurš todien nebija uz vietas un par notikušo zina no darbinieku teiktā.

“Interesējās par saules paneļu parku, kā norit darbi, vai vispār norit, vai, kā viņi teica, tur varētu būt, ka notiek krāpšana. Manai lietvedei prasīja jautājumus, kāpēc mēs parakstījām līgumu, kāpēc mēs to darām, jo projekts ir ļoti liels, tā ir vienas hidroelektrostacijas jauda – 400 megavati, kur liks pārējie to jaudu. Tādi bija tie jautājumi lietvedei,” stāsta Ločmelis.

Savukārt mehāniķis aizvedis Rīgas policistus uz vietām teritorijā, kur nākotnē jābūt transformatoram un saules paneļiem. ENAP darbinieki to safotografējuši ar telefoniem un izteikušies, ka 1.martā bija jāsākas būvdarbiem – tādu vēl nav, tāpēc notiekot krāpniecība. Policisti bija atstājuši savus kontaktus, tāpēc Ločmelis nolēmis pats ar viņiem sazināties un noskaidrot, kas notiek.

30.aprīlī Ločmeli uzņēma ENAP telpās. “Rīgā man palika tā ļoti aizdomīgi, ka nekāda oficiāla dokumenta nav, tas pirmais. Un tā nopratināšana ir tāda – skribelēt uz nelielas lapiņas, kaut ko zīmēt un kaut ko pierakstīt klāt to, ko mēs runājām,” par tikšanos stāsta Ločmelis un atklāj: “Ieejot iekšā, lai pats drošāk justos, es arī ierakstīju sarunu, un tajā sarunā arī var dzirdēt, ko saka tā izmeklētāja.”

“de facto” vēsta, ka raidījuma rīcībā ir šīs policijas kabinetā fiksētās sarunas ieraksts. Ločmelis uzsver, ka viņam nebija līdzi advokāta un arī nebija jāparaksta nekāds dokuments par ziņu neizpaušanu, turklāt viņam tika uzsvērts, ka tikšanās esot neoficiāla. Ar Ločmeli tikās Diāna Gabrena, kas saskaņā ar amatpersonas deklarāciju ir galvenā inspektore, un vēl kāds ENAP darbinieks.

Raidījumā tika atskaņoti arī sarunas fragmenti. Tās ievadā policiste Gabrena saka: “Tātad – nav pagaidām kriminālprocesa, ir pārbaude. Tāpēc mēs ar jums vienkārši runājam. Es neko nerakstu, tā nav nekāda pratināšana. Vienkārši mēs gribam saprast, kas un kā, jo ir informācija dažāda... (..) Gribētos uzzināt par tiem projektiem, kuri plānoti jūsu pusē.” Vēlāk viņa precizē, ka projekti ir “nu, tie saules”, un vaicā “kā viņi jūs vispār atrada”.

Inspektore Gabrena zemniekam vairākkārt uzsvēra, ka viņus interesējot “Kaktinieks un viņa komanda” – ar to domājot “PurpleGreen”, kuru vada Vigars Kaktinieks. Vairāki jautājumi bija par to, kāpēc līgumā paredzētajā termiņā vēl nav sākti būvdarbi, uz ko Ločmelis atbildēja, ka nezinot, taču esot arī gatavs termiņus pagarināt, jo noslēgtie zemes nomas līgumi esot ļoti izdevīgi.

“Vai jums neizskatījās, nebija tādas domas, ka tas liecina par kaut kādu pasaku? Ka tik veiksmīgs projekts?” sarunas laikā saka policiste, bet uz atbildi, ka pasaka tā neesot, jo esot taču nomaksāta drošības nauda, atvaicā: “Ā, tātad viņi jums kaut ko ir iemaksājuši?...”

Kā liecina tālākā sarunas gaita, tas Ločmeli sadusmoja.

“Pagaidiet, pagaidiet! Ne viņi mums, bet viņi valstij samaksāja drošības naudu. Un jūs ļoti labi zināt to visu, saprotat? Beidziet man čakarēt smadzenes! Kāpēc es esmu šeit? Tā reāli. Jo jūs ļoti labi zināt, jūs esat izlasījuši, un pastāstiet, uz kāda pamata es vispār esmu šeit. Jo es līdz noteiktam laikam klausos, bet, ja mani grib aptīt ap pirkstu, man tas ne īpaši patīk. Prasot informāciju par šo līgumu, jūs visu ļoti labi zināt!”

sašuta zemnieks.

“Es jums pateikšu godīgi. Pret šo cilvēku ir aizdomas, ka viņš krāpj naudu. Un dēļ tā viņš izmanto to visu shēmu, lai radītu šķietamu iespaidu, ka notiek kaut kādas darbības, bet īstenībā tās darbības nenotiek. Varētu būt. Tāpēc mēs braucam, pētām un runājam. Tāpēc jūs esat šeit, un mēs jums uzdodam jautājumus,” atbildēja policiste Gabrena Ločmelim, kurš uz sarunu gan bija ieradies pēc savas iniciatīvas.

Gabrenas kolēģis savukārt mierināja, ka viņi šobrīd nevienu nevainojot un esot par to, lai labi attīstības projekti būtu. Ja izrādīsies, ka viss ir kārtībā, tad jau projektam nekas nekaitēšot. Policisti arī pastāstīja, ka bijuši citās adresēs, kur iecerēti “PurpleGreen” projekti, un runājuši ar cilvēkiem arī tur, piemēram, Jēkabpils pusē.

Ločmelis “de facto” pauda, ka par policijas darba metodēm ir nepatīkami pārsteigts:

“To, ko viņi teica, ka viņi braukuši bija, no Jēkabpils runājuši ar kaimiņiem un visu pārējo. Šeit arī teica, ka runājuši ar kaimiņiem. Bet mēs neko sliktu nevaram padarīt, jo viss tas projekts ir uz “Kotiņu” zemes, uz īpašuma zemēm. Un visi tie saules paneļi ir saskaņoti ar cilvēkiem. Bet nākotnē, piemēram, tai pašai lietvedei... Viņa uztraucas, kāpēc ir atbraukusi Ekonomikas policija. Tāpat arī visi strādājošie ļoti labi zina, ka ir bijusi policija, tātad kaut kas nav kārtībā. Tas grauj arī to drošību, jo liels projekts un tas ir arī ļoti jūtīgs.”

Gan Ločmelis, gan arī “PurpleGreen” vadītājs Kaktinieks ir neizpratnē, kur gan te varētu būt krāpšana, jo projektā nav iesaistīts publiskais finansējums: nav nekādu Eiropas fondu līdzekļu vai valsts atbalsta. Starp abām pusēm ir civiltiesiskas attiecības. Kaktinieks uzsver, ka viņa holdings sācis arī vairākus citus atjaunojamās enerģijas projektus Latvijā. Piemēram, ar Ventspils brīvostu ir noslēgts zemes nomas līgums par zaļā ūdeņraža un zaļā amonjaka ražotnes izveidošanu tās teritorijā.

Policijas pausto par to, ka ieceres esot “sapnis” vai “pasaka”, tāpēc tā varētu būt krāpšana, Kaktinieks sarunā ar “de facto” noliedz:

Kopējās plānotās investīcijas tuvojas vienam miljardam

“Kopējā projektu investīcija, ja mēs skatāmies “Kotiņus” un Ventspili kopā, varētu tuvoties miljardam. Mēs diemžēl, tāpat kā neviens cits Latvijas investors, neesam tie, kas tagad spēj investēt miljardu, bet mēs spējam saskaņot un šos projektus finansēt līdz būvniecības stadijai. Un tad mēs strādājam ar virkni ārvalstu banku investoru, lai šos projektus finansētu. (..) Bet gadījumā, ja šie projekti nenotiks, mēs būsim zaudējuši visu savu ieguldīto naudu. Aldis Ločmelis mums būs iznomājis zemi un devis iespēju censties, bet naudu Aldis zaudējis nebūs, jo Aldis turpina lauksaimniecības darbību uz tās zemes.”

Kaktinieks norāda, ka iespējas piesaistīt ārvalstu investīcijas gan varot apgrūtināt nepamatoti kriminālprocesi.

Kurš varētu būt uzrakstījis iesniegumus? Versijas Kaktiniekam esot divas: viena saistīta ar konkurentiem, otra – ar konfliktu privātajā dzīvē. Kaktinieks arī uzsver, ka viņa uzņēmumiem policija pa šo mēnesi neko nav prasījusi.

“de facto” lūdza Valsts policijai interviju ar kādu no ENAP vadošām amatpersonām, lai saprastu – pat ja aizdomas ir pamatotas, cik efektīva ir šāda pārbaude, par kuru iespējamie aizdomās turētie uzzina no aptaujātajiem cilvēkiem un kuras redzamākās sekas ir negatīvas publicitātes izraisīšana apkaimē.

Valsts policija komentāru par viesošanos “Kotiņos” un sarunu ar Ločmeli sniedza rakstiski: “Varam apstiprināt, ka Valsts policija savas kompetences ietvaros pārbauda informāciju par iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Persona pēc pašas iniciatīvas bija ieradusies uz sarunu, kurā tika sniegtas atbildes uz jautājumiem.” No plašākiem komentāriem policija atturas, taču uzsver, ka visas tās darbības notiek saskaņā ar likumu.

“PurpleGreen” šobrīd apsver iespēju vērsties pie policijas vadības ar jautājumiem par ENAP pārstāvju darbībām un neizslēdz, ka lūgs pārbaudi sākt arī Iekšējās drošības birojam, kas izmeklē iekšlietu dienestu amatpersonu likumpārkāpumus. Savukārt “de facto” aptaujātie tiesību eksperti atzina, ka šāda policijas rīcība nav ierasta prakse.