Kādiem pasaules notikumiem investoriem būtu jāpievērš uzmanība?

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ir iegājis trešajā gadā, konflikts Tuvajos Austrumos var saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par dominēšanu tehnoloģiju nākotnē. Pasaule ir kļuvusi kareivīgāka, un ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši.

Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti, tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir zems un šobrīd atrodas pie 13 punktu skalas. Sākoties karam Ukrainā, tas uz pāris mēnešiem pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Tāpat arī šis indekss ne tuvu nav līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā - 59 punkti, vai 2020. gada COVID pandēmijas laikā - pie 53 punktiem. Tas liecina, ka investori nesaskata lielus riskus plašākām konfliktu eskalācijām.

Kamēr konflikti joprojām ir reģionāli un nerada globālas problēmas, tie nerada trauksmi pasaules finanšu tirgos.

Ģeopolitika kļūst par finanšu tirgus riska avotu, ja tā ietver ķēdes reakcijas, kas rada tirgus nestabilitāti. Vēlme un/vai spēja saasināt pašreizējos reģionālos karus globālā mērogā izskatās samērā ierobežota, jo arī pats agresors (Krievija, Irāna), neskatoties uz retoriku, saprot, ko šāds saasinājums nestu visai pasaulei. Tikmēr hipotētiska otrā Donalda Trampa administrācija plašākai globālajai ģeopolitiskajai ainai varētu dot atšķirīgu dinamiku, lielāku uzsvaru liekot uz ASV iekšējiem jautājumiem.

Inflācijas atsitiens un ietekme uz procentu likmēm

ASV ekonomikas noturības dēļ tirgi ir noteikuši daudz mazāku ASV procentu likmju samazinājumu, nekā prognozēts 2023. gada beigās. Protams, monetārā politika darbojas ar nobīdi, tomēr pagaidām dati liecina, ka ASV ekonomika virzās uz maigu piezemēšanos. To pasargā fiskālie stimuli, iepriekšēju kredītu pārmērību trūkums un spēcīgais darba tirgus.

Tāpēc pastāv ļoti liela varbūtība, ka ASV recesijas vai stagflācijas iespējamība ir ļoti zema.

Pēdējie dati gan rāda, ka stagflācijas risks ir nedaudz pieaudzis. Ja inflācija kļūst noturīga, tas varētu neļaut Federālajai rezervju sistēmai samazināt likmes šogad. Nedrīkst arī aizmirst, ka tāda īsta maigā piezemēšanās pēdējo 60 gadu laikā ir izpildījusies tikai vienu reizi - 1994. gadā, pateicoties Federālajai rezervju sistēmai. Pārsvarā, kad likmes tiek samazinātas, tirgos jau valda panika un lejupslīde un ekonomika ir recesijā, tāpēc procentu likmju samazinājumu varbūt nevajadzētu gaidīt ar tik lielu nepacietību.

Turpretim Eiropas centrālā banka (ECB), ņemot vēra nedaudz drūmāku ainu tautsaimniecība un esošo ģeopolitiskajiem konfliktu ietekmē, varētu spert soļus likmju samazināšanā pavisam drīz. Taču ECB vairākkārt ir minējusi, ka stingri vēros eirobloka ekonomikas datus, pieņemot lēmumus.

Ja likmju samazinājums šogad tomēr nenotiek (vai likmes pat sāk pieaugt), finanšu tirgi varētu uz šādiem notikumiem reaģēt negatīvi. Tāpat ilgstoši augstas vai pastāvīgi mainīgas procentu likmes mēdz agri vai vēlu negatīvi ietekmēt uzņēmumu peļņu un līdz ar to arī akciju cenas.

Negatīvu iespaidu uz uzņēmumu peļņu var atstāt arī patērētājs, pērkot mazāk saražoto preču, jo arī viņa finanses ietekmē procentu likmju kāpums.

Tehnoloģiju burbulis

Tehnoloģiju sektors ir bijis galvenais akciju tirgus ienesīguma dzinējspēks 2023. gadā un līdz šim brīdim. Taču sektora akciju vērtējumi ir sasnieguši galvu reibinošus augstumus, kas atgādina 90. gadu beigu dot-com burbuli. Vēsturiskās paralēles ar pagātnes tirgus eiforiju tomēr atgādina, cik svarīgi ir ievērot piesardzību un izšķirtspēju, novērtējot ieguldījumus tehnoloģijās.

Lai gan joprojām ir vērojama labvēlīga šo akciju dinamika, tomēr pašreizējās ieņēmumu un peļņas pieauguma prognozes tehnoloģiju akcijām ir aptuveni divreiz lielākas nekā kopējā tirgū. Ja ekonomiskais stāvoklis pasliktinās un pārliecība par šo uzņēmumu peļņas rezultātu sasniegšanu tiks apšaubīta vai netiks sasniegti gaidāmie rezultāti (kas var būt saistīts ar paša mākslīgā intelekta vai vajadzīgo čipu attīstības bremzēšanos), tas var radīt negatīvu ķēdes reakcijas efektu.

Tehnoloģiju burbuļa plīsums var izraisīt ievērojamu tirgus nestabilitāti ne tikai pašā sektorā, bet arī plašākā mērogā visos akciju tirgos.

Tā kā investori steigtos pārdot pārvērtētas tehnoloģiju akcijas, pārdošanas spiediens var pāriet uz citām nozarēm, izraisot plašu tirgus lejupslīdi un palielinot nestabilitāti.

Parādu krīze

Attīstīto tirgu valstu parādi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir vēl viens potenciāls bažu avots, jo globālā izaugsme palēninās. Saskaņā ar jaunākajām ASV Kongresa budžeta biroja prognozēm valsts parāda attiecība pieaugs līdz 160% no IKP un budžeta deficīts līdz 2050. gadam dubultosies līdz 10% no IKP. 2025. gadā ASV beigsies dažādi iepriekš ieviestie nodokļu atvieglojumi, un, lai kādu no tiem turpinātu, valsts parāds, visticamāk, palielināsies vēl vairāk. Tas var radīt zināmu nepastāvību ASV obligāciju tirgū.

Tomēr šur tur medijos izskanējušais risks, ka ASV valsts bankrotēs, ir ļoti maz ticams.

Samazinoties procentu likmēm, visticamāk, valsts parāda finansēšana kļūs lētāka, kas ļautu saglabāt dažus pieticīgus fiskālos deficītus. Nodokļu likmju līmenis attiecībā pret IKP joprojām ir zemākais starp G7 valstīm, kas nozīmē, ka ASV varētu paaugstināt nodokļus, ja palielināsies bažas par tās parāda ilgtspēju.

Eirozonā parāda dinamika un fiskālā deficīta prognozes nav tik satraucošas, lai gan Itālijas, Francijas un Spānijas parāda līmenis ir vēsturiski augstākajos līmeņos.

Kopsavilkums

Nenoliegšu, ka visi iepriekš aprakstītie riski šķiet satraucoši. Ir arī vēl daudzi citi riski, kurus neesmu aprakstījis, un arī tādi, kurus mēs šobrīd pat neaptveram. Ja tirgi sāk krist, nevienam nav patīkami raudzīties arī uz to, kā sāk krist viņu ieguldījumu vērtība. Arī man pašam ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi vienmēr ir bijis sāpīgi vērot, ja manu ieguldījumu vērtība krītas. Tomēr vairākumam ieguldītāju pieredze balstās uz to, ka ilgākā termiņā ieguldījumi akcijās, par spīti braucieniem pa amerikāņu kalniņiem, tomēr nodrošina ļoti dāsnu ienesīgumu. Kā uzskatāms piemērs tam kalpo S&P500 indekss, kas sastāv no ASV uzņēmumu akcijām, un visas pasaules attīstīto valstu uzņēmumu akciju indekss MSCI World.

Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka

svārstības akciju tirgos ir normāla parādība, tās ir bijušas gan iepriekš, gan arī atkārtosies tuvākā un tālāka nākotnē. Tas nav iemesls panikai, ja esat ilgtermiņa investors. Nav jēgas arī censties ielēkt jau aizpeldējušā kuģī.

Dažu ieguldījumu instrumentu sniegums, kas ir labāks par jūsu, nenozīmē to, ka tas būs ilgstošs un ka tādi paši sniegumi būs arī nākotnē. Savukārt labākais veids, kā cīnīties ar neizbēgamajiem akciju tirgus kritumiem, ir ievērot savu ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju un nebaidīties laiku pa laikam papildināt savus ieguldījumus ar regulārām iemaksām.

Ir ārkārtīgi grūti veiksmīgi pareģot tirgus tālāko attīstību. Tas ietver divu lēmumu pieņemšanu: kad izkāpt un kad atgriezties. Pat ja jums izdodas uzminēt īsto laiku, kad iziet no tirgus, ir maz ticams, ka varēsiet atgriezties īstajā laikā. Tāpēc arī diversifikācija joprojām ir vissvarīgākā ieguldījumu stratēģija. Jo vēsture mums tomēr māca, ka diversifikācija ir viens no labākajiem veidiem, kā pārvaldīt portfeļa svārstīgumu. Dažādas aktīvu klases un tirgi dažādos laikos iet uz augšu un uz leju, tāpēc to apvienošana labi diversificētā portfelī laika gaitā izlīdzina ieguldījumu atdevi.

Svarīgs ir laiks tirgū jeb tas, cik ilgi ieguldāt, nevis tirgus laiks (market timing) jeb tas, kad ieguldāt.