/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Otrdien Spānija, Norvēģija un Īrija paziņoja, ka oficiāli atzīst Palestīnas Valsti un apņemas izveidot ar to diplomātiskās attiecības, tādējādi pievienojoties vēl 142 valstu pulkam. Tas būtiski saniknojis Izraēlu, kas jau pēc šo trīs Eiropas valstu nodomu publiskošanas ir atsaukusi no tām savus vēstniekus. Taču ko praktiski nozīmē šī atzīšana, un vai tas var ietekmēt kara gaitu Gazas joslā?
Teju astoņu mēnešu laikā kopš teroristiskā grupējuma “Hamās” uzbrukuma Izraēlai un tās atbildes operāciju sākšanas Gazas joslā, starptautiskais spiediens izvērtēt palestīniešu tiesības uz ne vien autonomiju, bet pilnvērtīgas valsts statusu ir pieaudzis. Atbalstītāji uzskata, ka plašākai valsts atzīšanai ir juridisks un simbolisks spēks, taču kritiķi uzstāj, ka praktiski konfliktā starp Izraēlu un palestīniešiem tas šobrīd neko nemaina.
Faktiski starptautiskajā vidē par valsti tiek uzskatīta tāda, kuru atzīst ANO, taču