/nginx/o/2020/11/05/13457978t1h01bc.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
1949. gada decembrī Mao Dzeduns devās uz Maskavu, lai tiktos ar Josifu Staļinu. Tikai dažus mēnešus iepriekš izveidotās jaunās Ķīnas Tautas Republikas līderis vēlējās kopā ar pasaules proletariāta līderi nosvinēt gan komunisma uzvaru Ķīnā, gan padomju vadoņa 71. dzimšanas dienu. Taču Staļina acīs Mao nebija vienlīdzīgs partneris. Cik ļoti gan laiki ir mainījušies.
Staļins uzskatīja, ka Mao ir noderīgs, jo viņš palīdzēs komunismam izplesties visā Āzijā. Tāpēc 1950. gada februārī abi līderi parakstīja Ķīnas un Padomju Savienības Draudzības, alianses un savstarpējās palīdzības līgumu. Taču Mao vēlējās vairāk, proti, drošības garantijas pret Amerikas Savienotajām Valstīm un tiešu militāru atbalstu, tomēr Staļins "nebija ieinteresēts". Pēc Staļina domām, Mao bija ne tikai zemāks par viņu – nevarīgais kaimiņš ar ilūzijām par varenību –, bet arī apgrūtinājums. Viņš baidījās, ka ciešākas saites ar ĶTR varētu apdraudēt Padomju Savienības sasniegumus Āzijā un novest pie ASV intervences.
Šodien Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir tas, kurš uz savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu raugās no augšas.