Opozīcijas deputāti pārmet Latvijas Bankai greiza priekšstata izplatīšanu par ēdināšanas nozari

Komisijas sēdē tika skatīta iedzīvotāju iniciatīva, kas aicina ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā sabiedriskajai ēdināšanai. Ar prezentācijām par situāciju nozarē deputātus iepazīstināja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un nozares pārstāvji.

Latvijas Bankas pārstāvis pauda, ka tūristu pieplūdums nav tik straujš, bet kopumā nozare ir atkopusies pēc pandēmijas. "Nenoliedzu, ka nozarē ir daļa uzņēmumu, kam ir problēmas, bet kopumā nozarei neveicas tik slikti," teica Rutkaste.

Patlaban Latvijas Banka neatbalsta PVN samazināšanu, jo situācija nozarē neesot tik kritiska. Pēc Latvijas Bankas pārstāvja sacītā, PVN samazinājums ir ļoti dārgs veids, kā palīdzēt kādai izolētai sabiedrības nozares daļai.

Deputāts Ainārs Šlesers (LPV) aicināja Latvijas Bankas pārstāvi iziet pastaigā pa Vecrīgu ziemā. Tagad, vasaras sezonā, restorāni ir atvērušies, bet rudenī tie atkal aizvērsies, uzsvēra politiķis. Pēc parlamentārieša vārdiem, vairāki restorāni ir aizvērušies un to darbinieki - aizbraukuši strādāt uz Norvēģiju, Zviedriju, Angliju. "Samazināts PVN nepalīdzēs nozarei, kam klājas ļoti slikti, bet tas vismaz būs simbolisks žests," sacīja Šlesers.

Nozares pārstāvji pauda, ka ēdināšanas nozarē krīze valda jau četrus gadus. Pēc pārstāvja sacītā, patlaban nozare atrodas 2017.gada līmenī, un apgrozījuma pieaugums ir tādēļ, ka ir augušas cenas. Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, nozare ir zaudējusi 4000 nodarbināto, algas ir pieaugušas par 20%, bet nav pieaugusi produktivitāte, skaidroja pārstāvis.

Deputāts Amils Saļimovs ("Stabilitātei") akcentēja, ka tika prezentētas divas prezentācijas par vienu tēmu, bet ar dažādiem secinājumiem. Ja varam atbalstīt, tad tas ir jādara, uzsvēra opozicionārs, paužot pārliecību, ka samazināts PVN pozitīvi ietekmēs nozari un ēnu ekonomikas ierobežošanu.

Koalīcijas deputāts Jānis Patmalnieks (JV) pauda, ka PVN ir diskusiju objekts, jo citās valstīs ir samazināts PVN ēdināšanai, tādēļ arī Latvijā ir aktuāla tāda vēlme. Parlamentārietis atzīmēja, ka mums ir pieredze ar samazinātu PVN citās nozarēs, taču, piemēram, augļiem un dārzeņiem samazināts PVN nesamazināja cenas veikalos. Patmalnieks pieļauj, ka ir citi veidi, kā labāk palīdzēt nozarei - darbaspēku nodokļu samazinājums varētu būt labāka atbilde uz nozares problēmām.

Līdzīgi sēdē pauda Finanšu ministrijas pārstāvji.

Deputāte Linda Matisone (AS) uzsvēra, ka iecere nav domāta, lai tiktu samazinātas cenas, bet gan tas būtu atbalsts nozares stabilizēšanai.

Komisija uzdeva valdībai 2025.gada 1.janvārī ieviest iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā konceptuāli atbalstīto, kas paredz PVN likmi 12% apmērā piemērot uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Priekšlikums paredz samazināto PVN likmi piemērot tiem uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darba spēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vitenbergs (NA), kurš šodien vadīja sēdi, pauda, ka nozare skaidri norāda, ka tā saviem spēkiem nespēs tikt galā ar krīzi, ko radījusi ģeopolitiskā situācija un cenu pieaugums. "Latvijas tūrisma joma joprojām atkopjas no pandēmijas radītajām sekām, taču tas notiek lēnāk, nekā cerēts, jo, pēc nozares pārstāvju novērojumiem, drošības situācija reģionā attur ārvalstu tūristus no viesošanās Latvijā. Uzņēmumiem krājas parādi un draud bankrota viļņi. Ik pēc laika medijos redzam, ka aizslēgts kāds pazīstams restorāns. Ir vajadzīga ātra rīcība un skaidrs lēmums," pauž Vitenbergs.

LETA jau vēstīja, ka iniciatīvas par samazinātās PVN likmes ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai autors, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš deputātiem iepriekš pauda, ka iniciatīvas mērķis ir padarīt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus pieejamākus plašākai sabiedrības daļai, kā arī mazināt nozarē pastāvošo ēnu ekonomiku. Viņš uzsvēra, ka runa nav tikai par restorāniem, bet gan par visu sabiedriskās ēdināšanas sektoru kopumā, tostarp bāriem, ēdnīcām, kafejnīcām un citiem pakalpojumiem.

Kalniņš norādīja, ka vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu sabiedriskajai ēdināšanai tiek piemērota samazinātā PVN likme, tostarp uz laiku šāda prakse īstenota arī Lietuvā. "Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kas nav šo ieviesusi," sacīja Kalniņš, piebilstot, ka citviet ES secināts, ka, samazinot PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai, tiek celta arī iedzīvotāju produktivitāte.

Ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši noteikt PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.