Vērtēs grozījumus, kas SEPLP dotu pilnvaras noteikt valodu izvēli sabiedriskajos medijos

Grozījumus NA kopā ar dažiem "Apvienotā saraksta" deputātiem rosinājusi veikt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.

Opozīcijā esošie politiķi šos grozījumus bija iesnieguši vēl pirms Latvijas Televīzijas (LTV) lēmuma atcelt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu debates krievu valodā.

Kā ziņots, vēl pirms šī LTV lēmuma NA aicināja SEPLP rīkoties, lai nenotiktu EP vēlēšanu debates krievu valodā, mudinot "nepieļaut sabiedrības šķelšanu", uzturot divas valodu telpas. NA jau iepriekš paudusi, ka nepiedalīsies EP priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā un uzskata tādas par nepieņemamām.

Kā aģentūrai LETA pauda NA politiķis Edvīns Šnore, SEPLP darbība līdz šim neesot bijusi tāda, kas skaidri nodrošinātu Satversmē noteikto, ka ir tikai viena valsts valoda. Pēc Šņores vārdiem, NA ir bažas par to, kā padome grasās īstenot, ka no 2026.gada sabiedriskajiem medijiem ir jāpāriet tikai uz latviešu valodu.

Grozījumi izstrādāti, lai skaidri noteiktu, ka jautājumi par valodu ir SEPLP kompetence un atbildība, "lai nerastos tāda situācija, kāda ir patlaban - faktiski neviens par to neatbild, ne padome, ne LTV", izteicās Šnore.

NA uzskata, ka likumā nepieciešams "novērst nepilnību", ka SEPLP kā sabiedrisko mediju darbības uzraugs nav tiesīgs noteikt jebkādu valodas dalījumu šajos medijos.

Likumprojekts paredz skaidri nodalīt atbildības - kas ir SEPLP kompetencē un kas būtu plašsaziņas līdzekļu redakciju pārziņā, tādējādi "ļaujot SEPLP īstenot uzraugošās funkcijas, vienlaikus neiejaucoties redakcionālajā neatkarībā".

Kā vēstīts, publiskajā telpā iepriekš bija izcēlies strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt EP veltītas debates krievu valodā.

Jau ziņots, ka Saeima pirms nedēļas nodeva izskatīšanai komisijās žurnālistu kritizētos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas priekšvēlēšanu debates noteiktu par priekšvēlēšanu aģitāciju. Arī tos virzījuši NA un AS deputāti.

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iebilst pret minētajiem grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ar kuriem debates kā žurnālistikas žanrs un formāts tiktu pielīdzināts politiskajai aģitācijai, aģentūra LETA informēja LŽA. LŽA ieskatā, ierosinātie grozījumi nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā.