:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)
Rīgas Brāļu kapi. Valstiskas nozīmes nekropole. Latvijas 20. gadsimta vēstures pretrunu un traģikas iemūžinātāji. Kultūras piemineklis, kas būtu biežāk jārāda tūristiem, caur kapu prizmu pastāstot mūsu kara un mākslas vēsturi. Tā nav tikai kapsēta, kur guldīti tie, kuri plecu pie pleca cīnījās par Latvijas brīvību, bet arī izcilāko Latvijas mākslinieku, arhitektu un tēlnieku meistarības paraugdemonstrējums. Ir vērts Rīgas Brāļu kapus apmeklēt ne tikai Lāčplēša dienā, bet arī, teiksim, kādā saulainā vasaras pēcpusdienā, kad gribās aizbēgt no ļaužu burzmas, un pieminēt par mums mirušos.
“Nezināms. Nezināms. Nezināms...” Rīgas Brāļu kapos ir vairākas akmens piemiņas plāksnes, zem kurām apglabātas neidentificētu kareivju mirstīgās atliekas. Cilvēks dzīvojis, sapņojis, iestājies par kaut kādiem ideāliem, karojis un nomiris. Beigās – nezināms. Drūmi un skumji. Tomēr reizēm, kad staigāju pa Rīgas Brāļu kapiem garām šiem “nezināmajiem”, spriežu, vai labāk būt apglabātam ar vārdu un uzvārdu, bet nožēlojamu dzīvi, vai kā “nezināmajam” ar dzīvē izdarītu ko īsti nozīmīgu, piemēram, uzgulšanos granātai, lai glābtu biedrus, vai dāvanu vietā durkļa saņemšanu vēderā Ziemassvētkos.
:format(webp)/nginx/o/2024/06/02/16117537t1hfb98.jpg)