Randiņā ar ginekologu sievietes visvairāk interesējās par spirālēm

Tāpēc 28. maijā ikviena Latvijas sieviete varēja piedalīties “Telefonrandiņā ar ginekologu” un uzdot sev aktuālos jautājumus 13 ginekoloģēm. Bezmaksas konsultāciju pa tālruni saņēmušas 70 sievietes, visvairāk jautājumu uzdodot par tādām tēmām kā dzemdes spirāles lietošana un hormonālās kontracepcijas ietekme uz pašsajūtu un spēju nākotnē iznēsāt bērnu.

No visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem jebkad ir bijušas dzimumattiecības, ļoti liela daļa – 43% – kā kontracepcijas metodi ir lietojuši pārtraukto dzimumaktu, liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) veiktais pētījums*. Ārsti uzsver – tas nepasargā ne no nevēlamas grūtniecības, ne seksuāli transmisīvām slimībām. Daudz mūsdienīgāka metode ir hormonālā kontracepcija, kas palīdz ne tikai izsargāties no nevēlamas grūtniecības, bet arī uzlabo sievietes dzīves kvalitāti – atvieglo sāpīgas mēnešreizes, mazina asins zudumu to laikā, uzlabo ādas stāvokli, pašsajūtu menopauzes laikā, mazina dažādas hroniskas veselības problēmas, ar ko visbiežāk saskaras sievietes: akni, migrēnu, mazasinību. Tomēr vēl joprojām hormonālo kontracepciju apvij dažādi mīti un aizspriedumi, kas liedz sievietēm izvēlēties šo izsargāšanās metodi.

“Viens no biežāk izskanējušajiem jautājumiem ir par hormonālās spirāles pareizu lietošanu. Sievietes šaubās, vai to drīkst lietot arī tās, kas nav dzemdējušas, bet šīm bažām nav pamata – gan hormonālo, gan nehormonālo spirāli drīkst lietot arī sievietes, kurām nav bijusi neviena grūtniecība. Reizēm sievietes satrauc tas, ka, lietojot hormonālo spirāli, mēnešreizes kļūst ļoti vājas un notiek reti, bet tas tikai nozīmē, ka efekts ir sasniegts, jo tas ir viens no hormonālās spirāles sniegtajiem ieguvumiem – mēnešreizes kļūst vājas, nesāpīgas, reizēm pat izzūd uz ilgāku laiku. Tāpat dažādi mīti apvij kombinēto hormonālo kontracepciju – hormonālās tabletes, riņķus, plāksterus. Sievietes uztraucas par dažādām blakusparādībām un ietekmi uz auglību nākotnē. Taču gribu iedrošināt – pirmie trīs mēneši ir pierašanas laiks, kad var izpausties blakusparādības, taču tās ar laiku izzūd, un arī reproduktīvās spējas nākotnē hormonālā kontracepcija neietekmē,” stāsta ginekoloģe Dr. Lāsma Līdaka.

Nereti sievietēm nākas skaidrot, ka hormonālā kontracepcija gan pasargā no nevēlamas grūtniecības, taču ne no seksuāli transmisīvām slimībām, pret kurām vienīgais efektīvais līdzeklis joprojām ir prezervatīvs. Arī citas ārstes saskārušās ar šiem un līdzīgiem jautājumiem gan “Telefonrandiņā”, gan savā darba ikdienā.

“Izplatītākie jautājumi arī šodien bija visi klasiskie – vai, lietojot hormonālo kontracepciju, sieviete kļūst apaļīga; vai nākotnē var iestāties neauglība. Tie patiešām ir mīti. Ir pierādīts, ka kontracepcijas ietekmē sieviete var pieņemties svarā par, maksimums, 1–2 kilogramiem, pārējais ir mūsu dzīvesveids, fizisko aktivitāšu daudzums, grēkošana ar našķiem. Arī neauglība no hormonālās kontracepcijas nevar iestāties, tai ir daudz citu iemeslu, par kuriem sieviete varbūt pat nenojauš. Mans ieteikums būtu, pirmkārt, nenovilcināt grūtniecību, jo ar gadiem tai kļūst arvien sarežģītāk iestāties, un jebkuras aizdomas šajā sakarā pārrunāt ar ginekologu. Ir sievietes, kuras jautā, vai hormonālā kontracepcija var mazināt menstruālās sāpes, un tā gan ir taisnība, jo šādi ir iespējams atvieglot gan mēnešreižu apjomu, gan sāpīgumu,” uzsver ginekoloģe Dr. Alise Vigule.

Ārsti atgādina – pat viskompetentākais speciālists attālināti nevar pilnībā novērtēt sievietes veselības stāvokli un ieteikt viņai piemērotāko kontracepcijas līdzekli, tāpēc nekas nevar aizstāt pilnvērtīgu vizīti pie ginekologa.

* RSU sadarbībā ar Veselības ministriju tapušais pētījums par Latvijas sabiedrības reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem un paradumiem īstenots Rīgā 2023. gadā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.