INFOGRAFIKA ⟩ Šogad pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā pieaugusi par 11% (12)

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1606 eiro, kas ir pieaugums par 17,6% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 0,7%, vispārējās valdības sektorā - par 1,6%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 1,8%.

Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas gada laikā pieauga līdz 10,65 eiro jeb par 16%.

Vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, šogad pirmajā ceturksnī bija 1180 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieaugusi par 10,2%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 9,3%.

No 2024.gada 1.janvāra valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieauga no 620 līdz 700 eiro jeb par 12,9%, atzīmē statistikas pārvaldē.

Savukārt bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024.gada pirmajā ceturksnī bija 1293 eiro, kas, salīdzinot ar 2023.gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 12,5% jeb 144 eiro. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas šogad pirmajā ceturksnī bija 957 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,7%.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka atbilstoši 2024.gada valsts budžetam atalgojums šogad pieaugs Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūciju, veselības un sociālās jomas, izglītības, kā arī kultūras nozares darbiniekiem. Turpināsies 2022.gadā sāktā atalgojuma reforma valsts tiešās pārvaldes iestādēs.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās, min statistikas pārvaldē.

Darba samaksas fonds 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni valstī kopumā pieauga par 10,1% jeb 324 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 6500 jeb 0,9%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē - par 20,4%, valsts pārvaldē un aizsardzībā - par 15,8%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) - par 13,8%, transporta un uzglabāšanas nozarē - par 12%.

2024.gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbībās - 2956 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 2675 eiro, enerģētikā - 2118 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - 2092 eiro, valsts pārvaldē - 1883 eiro, veselības un sociālajā aprūpē - 1680 eiro, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādē - 1666 eiro.

Zemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 1071 eiro pirms nodokļu nomaksas.

2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Latgalē - par 12,5%, seko Vidzeme - par 11,6% un Zemgale - par 11,2%.

Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā - 1804 eiro, savukārt zemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Latgalē - 1151 eiro, kas ir par 36% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums bija vērojams Latgalē - par vienu procentpunktu.

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024.gada pirmajā ceturksnī bija 10,65 eiro, un gada laikā tā pieauga par 16%.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,56 līdz 13,5 eiro jeb par 16,9%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 10,9% un nostrādāto stundu samazinājums par 5,1% gada laikā. Šogad pirmajā ceturksnī gan bija par divām darba dienām mazāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī.

2024.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada pirmo ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga Latvijā - par 11%, Lietuvā - par 10,3%, bet Igaunijā gada pieaugums bija viszemākais - 8,8%.

Visās Baltijas valstīs 2024.gadā ir augusi valstī noteiktā minimālā alga, un tās attiecība pret vidējo atalgojumu šogad pirmajā ceturksnī visās valstīs bija līdzīga - 43%.