Infografika ⟩ Ekonomisti: Algu kāpums sabiedriskajā sektorā gandrīz divreiz lielāks nekā privātajā (14)

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka

algu kāpums Latvijas darba tirgū joprojām uzrāda strauju pieaugumu, tomēr tas jau kļuvis lēnāks nekā 2023.gadā.

Pēc CSP datiem, 2024.gada pirmajā ceturksnī vidējās algas kāpums sasniedza 11%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu.

Par algu kāpuma palēninājumu jau iepriekš liecināja vairāki ekonomiskie rādītāji, norāda Migunovs. Viens no tiem bija neliels atslābums darba tirgū 2023.gada nogalē un 2024.gada sākumā, kad uzņēmēji kļuva piesardzīgāki jaunu darbinieku meklēšanā un mazāk uzņēmēju uzskatīja darbaspēku par ierobežojošu faktoru. Tas mazināja spiedienu uz algām. Turklāt 2024.gada pirmajā ceturksnī bija vērojams pieaugums gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā, gan bezdarba līmenī, kas nedaudz palielināja brīvos darbaspēka resursus darba tirgū. Arī inflācija jau kādu laiku saglabājas zema un nerada būtisku ietekmi uz algām.

Migunovs informē, ka direktīva nodrošinās godīgākas minimālās algas starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, jo katrā valstī tās kļūs relatīvas, tas ir, būs piesaistītas pie kāda rādītāja, piemēram, vidējās algas. Pēc direktīvas noteikumiem, minimālajām algām jātiek pārrēķinātām vismaz reizi divos gados, kas veicinās stabilāku ienākumu pieaugumu mazāk turīgākiem darba ņēmējiem un palīdzēs pasargāt sabiedrību no ienākumu nevienlīdzības pieauguma.

Gan ar minimālo algu saistītās pārmaiņas Latvijas regulējumā, kad minimālā mēneša alga Latvijā tika palielināta gan 2023., gan 2024.gadā un patlaban sasniedz 700 eiro, gan straujš algu kāpums 2023.gadā paaugstināja darbaspēka izmaksas uzņēmumiem, ietekmējot to konkurētspēju, min Latvijas Bankas ekonomists.

Migunovs skaidro, ka

pieaugoša plaisa starp produktivitāti un reālo algu kāpumu ierobežo uzņēmēju iespējas kāpināt algas arī turpmāk.

Algu pieauguma ātrums starp valsts un privāto sektoru šobrīd ir netipiski liels. Algām, protams, ir jāaug, bet >15% algu kāpums valsts sektorā bez ekonomokas izaugsmes un nozīmīgām reformām nav ilgtspējīgs. https://t.co/eabIpIFqTF pic.twitter.com/NQimdY2e8m

— Mārtiņš Āboliņš (@MartinsAbolins) May 30, 2024

Tomēr uzņēmēju lēmumus ietekmē arī makroekonomiskā vide. Pamazām darba tirgū atsākās tendences, kas palielina priekšrocības darba ņēmējam, kā arī šogad gaidāmie uzlabojumi ārējā vidē palielinās ekonomisko aktivitāti. Šo iemeslu dēļ būs vairāk izjūtams darbaspēka trūkums un uzņēmēju konkurēšana par darbiniekiem atkal pastiprināsies.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, norāda, ka strauja vidējās algas kāpuma turpināšanās gada sākumā bija droši prognozējama, jautājums tikai bija - cik strauji? Kā liecina CSP dati, pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba alga gada laikā ir augusi par 11%, sasniedzot 1623 eiro. Bruto darba algas mediāna 2024.gada pirmajā ceturksnī bija 1293 eiro.

Ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un ciešais darba tirgus nozīmē, ka spiediens turpināt algu celšanu saglabāsies, skaidro Gašpuitis, piebilstot, ka tas neļaus darba devējiem atslābt, arī neskatoties uz inflācijas pazemināšanos un to, ka izaugsme daudzās nozarēs buksē.

Pastiprināts algu kāpums novērojams sabiedriskajā sektorā, kur pirmajā ceturksnī algas cēlās par 16,3%, salīdzinot ar 8,9% kāpumu privātajā sektorā.

Ekonomists uzskata, ka šāda disproporcija tuvākajā laikā saglabāsies un ietekmēs kopējās vidējās algas pieauguma tempu. Taču tas rada lielu spiedienu gan uz valsts budžetu, kur izaicinājumu netrūkst, gan spiedienu uz inflāciju, jo tas atsaucas tarifos un pakalpojumu, kur nereti tirgus konkurence ir ierobežota, cenās.

Gašpuitis norāda, ka inflācijas piezemēšanās liek sagaidīt, ka algas pieauguma temps piebremzēsies, kaut arī šādā situācijā vidējā pirktspēja turpinās atjaunoties, veidojot labu augsni patēriņa izaugsmei. Tomēr tas uzturēs spiedienu uz uzņēmumu spēju saglabāt konkurētspēju, jo pieaugošo izmaksu pārlikšana uz gala patērētāju nav neizsmeļams resurss.

Latvijas darbaspēka izmaksas ir starp zemākajām ES un tās turpinās izlīdzināties, jo darba tirgus robežas izplešas, uzsver Gašpuitis. Turklāt līdzvērtīgi straujš algu pieaugums ir novērojams ne tikai Lietuvā un Igaunijā, bet arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Tādēļ spēja darbiniekiem nosvērt darba tirgus nosacījumus savās interesēs pieaugs.

"Interesanti būs vērot darbinieku pārpirkšanas prakses virzību, kas noteiktās nozarēs, piemēram būvniecībā, aktivizējoties izaugsmei, radīs pastiprinātu spiedienu uz algu līmeni ne tikai pašā nozarē, bet arī citās.

Darba devējiem izaicinājums būs noturēt balansu starp augošajām darbaspēka izmaksām, investīcijām un peļņu,"

pauž Gašpuitis.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka gada sākumā algu pieaugums joprojām bija pārsteidzoši spēcīgs, bet tam ir jābremzējas.

Ekonomikas izaugsme ir daudz lēnāka, algu dinamiku šobrīd acīmredzami ietekmē politiskie lēmumi, skaidro ekonomists.

Strautiņš min, ka sabiedriskā sektora nozaru pārstāvju prasības palielināt algas ir pastāvīgs Latvijas politikas fons. Taču,

nodokļu ieņēmumiem atpaliekot no prognozēm, šogad ziņu plūsmā parādījās skaudrāki vārdi - tādi kā jostu savilkšana vai budžeta konsolidācija. Šo vārdu radītās asociācijas ar notikumiem pirms 15 gadiem rada pārspīlēti sliktas sajūtas.

Nav sagaidāms, ka kādam tiks atņemts tas, kas jau ir iedots, uzskata Strautiņš, norādot, ka ekonomiskā situācija ļoti atšķiras no tā, ko piedzīvojām 2008.-2009.gadā. Taču ir skaidrs, ka atalgojumu nevarēs turpināt palielināt līdzšinējā tempā.

"Valsts budžeta veidotājiem droši vien nāksies uzsvērt to, ka algas ir tikko strauji kāpušas, ka cenu līmenis mainās ļoti maz, tātad gandrīz viss algu nominālais jeb "melns uz balta" pieaugums ir un nākamgad būs arī reālais pieaugums. Lielo solījumu vietā nāks "braucam prātīgi" retorika," prognozē Strautiņš.

Ekonomists skaidro, ka 2022.gadā un 2023.gada pirmajā ceturksnī pirktspēja kopumā samazinājās par 8,4%. Kāpums šī gada pirmajā ceturksnī par 9,3% nozīmē, ka pirktspēja ir gandrīz precīzi atgriezusies 2021.gada sākuma līmenī, ar pavisam niecīgu pieaugumu. Turpmāk tā uzlabosies, pat algu pieaugumam neizbēgami bremzējoties, jo cenu līmenis šī un nākamā gada laikā mainīsies ļoti maz.

Jau pērnā gada beigās starpība starp sabiedriskā un privātā sektora algu pieaugumu bija neparasti liela, tās gada izteiksmē palielinājās attiecīgi par 15% un 10,1%. Šī gada sākumā attiecīgie skaitļi jau bija 16,9% un 8,9%.

Vispārējās valdības sektorā (pilnībā vai galvenokārt valsts budžeta finansētās organizācijas) kāpums bija pat vēl lielāks jeb 17,6%. Strautiņš skaidro, ka politisko lēmumu ietekme ir labi redzama arī pa nozarēm, kur visstraujākais algu kāpums bija izglītībā - par 20,1%.

Ekonomists ieskatā šāds algu kāpums izglītībā noteikti nav kritizējams, jo vēl pirms gada tā bija otrā viszemāk atalgotā nozare, kas nav atbilstošs novērtējums nozarē strādājošo ieguldījumam pašiem savā izglītībā un sabiedrības nākotnē.

Algu kāpumu veicināja arī cits politisks lēmums - minimālās algas palielināšana šogad par 12,9%. Par šo jautājumu parasti ir lieli strīdi, tas dažkārt tiek atlikts, galu galā novedot pie vēl straujākiem kāpumiem citos gados. Strautiņš uzskata, ka ir apsverama doma to nākotnē palielināt katru gadu, varbūt to varētu darīt "autopilota režīmā" atbilstoši iepriekš noteiktai formulai.

Līdzās politiskajiem lēmumiem algu dinamiku ietekmē arī iedzīvotāju skaita dinamika, skaidro ekonomists. Kopējais algu fonds pieauga mazāk - par 10,1%, jo par 0,9% samazinājās nostrādātais darba laiks. Jo ierobežotāks cilvēku resurss, jo straujāk aug atalgojums, vismaz kādu laiku. Taču Strautiņa ieskatā tā nav ilgtspējīga attīstības stratēģija. Arī cilvēku skaita samazināšanos var saukt par politisku lēmumu vai to neesamības rezultātu. Demogrāfiskā dinamika spiež daudzus uzņēmumus maksāt algas, ko tie var atļauties tikai ļoti nosacīti.

Algu dinamikai pirmajā ceturksnī visdrīzāk bija nevienlīdzību samazinoša ietekme. Divās ar būtisku pārsvaru vislabāk atalgotajās nozarēs - finansēs (plus 4,5%), kā arī informācijas un sakaru pakalpojumos (plus 8,5%) - algu pieaugums bija būtiski lēnāks nekā vidēji. Starp nozarēm, kur atalgojuma līmenis pārsniedz vidējo, pieauguma temps relatīvi straujš bija tikai valsts pārvaldē.

Starp reģioniem algu pieaugums pirmajā ceturksnī bija divciparu skaitlis visur, izņemot Kurzemi (plus 9,1%), ko visdrīzāk izskaidro tranzīta nozares nedienas un divu lielo ostu klātbūtne. Visstraujāk algas pieauga zemāko algu reģionā Latgalē (plus 12,5%), kas ir acīmredzami saistīts ar lielo sabiedriskā sektora īpatsvaru ekonomikā. Rīgā, kur ir liels augsti atalgoto nozaru īpatsvars, algas auga lēnāk nekā vidēji (plus 10,7%). Strautiņš skaidro, ka nevienlīdzību mazinošs apstāklis ir arī ienākumu pārdale no kapitāla par labu darbiniekiem, jo algas aug daudz straujāk nekā kopprodukts.

"Tātad no sabiedrības vairākuma skatu punkta šodienas algu dati ir ļoti laba ziņa. Algu dati nav pārāk skaisti, lai būtu patiesība. Reti ko mēs ekonomikas skaitļu ainavā redzam tik precīzi kā oficiāli deklarēto algu izmaiņas, tieši par tām šajā gadījumā ir runa. Taču tie ir pārāk skaisti, lai būtu patiesība ilgu laiku, ja vien nenotiek straujas labvēlīgas pārmaiņas citās jomās," skaidro Strautiņš.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks skaidro, ka algu kāpumam ir nedaudz mazāks pieauguma temps nekā iepriekšējā ceturksnī, taču algas augušas straujāk nekā iepriekš prognozēts. Lai gan privātajā sektorā redzama gaidītā algu bremzēšanās, sabiedriskajā sektorā reģistrētie kāpuma tempi nodrošinājuši, ka vidējā alga ekonomikā joprojām aug divciparu tempos.

Algu kāpums tika fiksēts visās nozarēs. Sabiedriskajā sektorā tas bija teju divas reizes lielāks (16,3%) nekā privātajā sektorā (8,9%). Straujāk vidējais bruto atalgojums palielinājās izglītībā (20,4%) un valsts pārvaldē un aizsardzībā (plus 15,8%).

Savukārt lēnākais pieaugums bija finanšu un apdrošināšanas nozarē (plus 4,5%), kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (plus 4,6%). Savu artavu algu pieaugumā deva arī minimālās algas pacelšana par 13% šogad janvārī.

Vidējā neto darba samaksa jeb alga pēc nodokļu nomaksas pirmajā ceturksnī palielinājās par 10,2% - līdz 1180 eiro. Inflācija ir ļoti zema - aprīlī knapi virs 1% atzīmes - tādēļ reālā neto alga augusi par straujiem 9,3%. Līdz ar to strādājošie iepriekšējos inflācijas gados zaudēto pirktspēju visdrīzāk atgūs agrāk, nekā iepriekš prognozēts - jau šovasar, uzskata Mālnieks. Sajūta, ka rocība sāk atgriezties, arī palīdzējusi būtiski uzlaboties patērētāju noskaņojuma rādītājiem - patērētāji šobrīd ir krietni optimistiskāki nekā pirms gada un arī nekā pērnā gada nogalē. Pozitīvāks noskaņojums un augošā pirktspēja balstīs mājsaimniecību patēriņu šogad.

Ja pie mums algu pieauguma tempi joprojām ir ļoti strauji, tad mūsu kaimiņvalstīs ir novērojama izteiktāka bremzēšanās. Pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga Igaunijā pieauga par 8,7%, kamēr Lietuvā pieauguma temps noturējās virs 10% atzīmes, sasniedzot 10,3%, informē Mālnieks.

Pozitīvā ziņa gan darba tirgum, gan ekonomikai kopumā ir tas, ka jau nākamnedēļ Eiropas Centrālā banka, visticamāk, samazinās bāzes procentu likmes, norāda Mālnieks. Lai arī likmju samazinājums būs mazāk spējš, kā to pieaugums 2022.gadā, tas veicinās atkopšanos Eiropas valstu ekonomikās.