Debates par tehnoloģijām aizvien biežāk tiek sašaurinātas līdz asām dihotomijām. Vai mākslīgais intelekts būtu jāierobežo, vai arī būtu jāpaātrina tā attīstība? Tēze un antitēze, bet nekādas sintēzes. Tā vietā, lai izvēlētos vienu vai otru pusi, mums būtu jāapsver alternatīvi ierosinājumi, kas liek uzsvaru uz to, kur tas ir nepieciešams – uz cilvēci.

Šim nolūkam es ierosinu sešus principus. Pirmais ir slavenais kartāgiešu karavadoņa Hanibāla teiciens: "Es vai nu atradīšu ceļu, vai arī tādu izcirtīšu." Mākslīgais intelekts joprojām ir ļoti agrīnā attīstības stadijā, un mēs tik tikko virspusēji esam ielūkojušies tā potenciālā. Mākslīgais intelekts var palīdzēt mums rast ceļus, kurus iepriekš nespējām saskatīt, un tas var palīdzēt mums radīt jaunus ceļus, izmantojot cilvēka radošuma spēku. Tādi rīki kā "ChatGPT", "Copilot" un "Pi" ir apmācīti, izmantojot materiālu, ko radījuši cilvēki un kas ir par cilvēkiem. Tie mūs neaizstāj, bet paplašina mūsu iespējas.

Iztēlojieties, ka atklājat līdz šim nenodefinējamo izpratnes pavedienu, kas vijas cauri Gēdelam, Ešeram, Baham, Karavadžo, Ruso un Vivaldi, vai pavedienu, kas savieno sastāvdaļas, kuras vienkārši atrodas jūsu virtuvē. Milzīgais cilvēku radīto darbu un pagātnes devumu krājums ir kā gobelēns, kurš tiek austs arvien lielāks, un tagad mums ir rīki, lai ar to izdarītu vairāk, nekā to spēja jebkura iepriekšēja paaudze.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X