Konflikta rezultātā Izraēla palielināja militāros izdevumus līdz 29% no IKP un saskārās ar inflācijas kāpumu 500% apmērā. Šis periods Izraēlas ekonomikas vēsturē ir ieguvis “zaudētās desmitgades” nosaukumu, jo Izraēlai nācās patērēt vairākus gadus, meklējot balansu starp aizsardzību un attīstību.
Izraēla šodien ir pilnīgi cita valsts, taču paralēles rada ekonomistu bažas, it īpaši ņemot vērā, ka operācija Gazas joslā ir dārgākā Izraēlas valsts vēsturē. Līdz gada beigām, pēc Izraēlas Centrālās bankas datiem, kopējā konflikta vērtība sasniegs 67,4 miljardus dolāru. Līdz kara sākumam izdevumi aizsardzībai bija rekordzemā līmenī – 4,5% no IKP, taču šogad tie palielināsies divas reizes – līdz 9%.
Pēdējo 15 gadu laikā Izraēla pēc IKP līmeņa uz vienu cilvēku apsteidza tādas valstis kā Lielbritānija, Francija un Japāna, bet daudznacionālo kompāniju skaits, kas darbojas Izraēlā, pieauga no 150 līdz 400. Tomēr daudzi eksperti uzskata, ka Izraēlas ekonomiskā izaugsme ir apdraudēta. Lielākais risks ir investīciju aizplūšanā no tehnoloģiju sektora. Tas notiks gadījumā, ja starptautiskie uzņēmumi pieņems lēmumu aiziet no valsts, bet jaunuzņēmumi pārcelsies uz citiem reģioniem, meklējot jaunus darbiniekus.
Ja neskaita militāros izdevumu slodzi uz budžetu, ko radījis karš, palielinās domstarības arī Izraēlas sabiedrībā – 60% no nodokļu ieņēmumiem nodrošina 20% nodokļu maksātāju, kuri vienlaikus ir arī militārie rezervisti. Pēc Hamās uzbrukuma tika mobilizēti 300 000 cilvēku, pēc kā IT sektors faktiski palika bez darbaspēka.
Tajā pašā laikā daļa ebreju – ultraortodoksālās ģimenes, ir atbrīvoti no militārā dienesta, un viņu ģimenes iegūst plašu atbalstu no budžeta. Ekonomisti aicina atcelt šos pabalstus, lai apturētu “kraha spirāli”, jo izglītotākie un labāk apmaksātie pilsoņi izvēlas emigrēti, nevis uzņemties rūpes par ultraortodoksālajām ģimenēm.