Noskaties ⟩ “Rail Baltica” trase: trūkst naudas un izlēmības (5)

LTV raidījums “de facto” ziņo, ka Rīgas lidostas un Rīgas centrālās staciju būvniekiem kavēto maksājumu dēļ Satiksmes ministrijas (SM) uzņēmumam “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) nākamnedēļ var nākties pieteikt maksātnespēju.

EDzL ir SM uzņēmums, kas atbildīgs par ātrgaitas vilciena “Rail Baltica” projekta ieviešanu Latvijā. Tas slēdz līgumus par būvdarbu veikšanu un pārrauga to īstenošanu. Šobrīd būvdarbi notiek pie Centrālās un Lidostas stacijām. Darbiem kopumā iztērēti ap 260 miljoniem eiro.

Taču izdevumi aug – gan daudzo projekta izmaiņu dēļ, gan inflācijas dēļ. Līgumi ar būvniekiem paredzēja arī inflācijas koeficientus, taču šie maksājumi kavējas.

“Protams, mēs uzreiz izgājām ar skaidru komunikāciju ar būvnieku. Mēs saprotam to problēmu, kas ir radusies. Es teiktu, ka tas, kas varbūt nebija darīts, netika iesaistīta laicīgi ne tikai Satiksmes ministrija, bet arī citas valsts institūcijas, Finanšu ministrija ar laicīgu komunikāciju, risinājumu meklēšanu. Jo, protams, man tāda situācija nav vispār pieņemama, nu nevar būt runas ne par kādu maksātnespēju,”

saka EDzL valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Pilnsabiedrības “BERERIX” izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš raidījumam norāda: “Situācija ne tuvu nav optimāla, bet tajā pašā laikā notiek aktīvs dialogs ar projekta ieviesējiem, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu apmaksas jautājumus. Tādi juridiski konstrukti kā maksātnespējas pieteikumi šobrīd netiek izskatīti.”

Tomēr, pat ja būvnieki maksātnespēju neprasīs, laikus nenomaksāto rēķinu dēļ “Eiropas Dzelzceļa līnijām” jau 5. jūnijā pēc likuma būtu pienākums iesniegt savu maksātnespējas pieteikumu.

Satiksmes ministrija gatavo informatīvo ziņojumu valdībai, un sākusi iekšēju izmeklēšanu, apgalvo ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie). Viņš vispirms vaino iepriekšējo uzņēmuma EDzLvadību, tad, vaicāts, vai neredz pašas Satiksmes atbildību, saka: “Noteikti ir arī Satiksmes ministrijas atbildība. Tāpēc mēs, jā, es noteikti varu paskatīties arī uz saviem priekštečiem šajā amatā, tai skaitā uz ministru, kurš ir bijis četrus gadus … Jau kopš septembra 15.,16. septembra es faktiski katru dienu esmu iedziļinājies šajos jautājumos…”

Tomēr Rīgas Centrālajā stacijā darbi ir apstājušies. Lai turpinātu, jāatrod vairāk nekā simt miljonu eiro ēkas pabeigšanai. Tam nav pieejama nauda no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), kas ir lielākais “Rail Baltica” finansētājs. Šobrīd Satiksmes ministrija cer naudu atrast Atveseļošanās fondā, pārdalot no citiem projektiem.

“Mēs nevaram atstāt šo būvi kā tādu puspabeigtu spoku, un nenovirzīt papildu finansējumu, neskatoties uz to, ka, protams, izmaksas ir pieaugušas. (..) Ja mēs salīdzinām dažāda veida projektus, tai skaitā pagātnē uzsāktus projektus un “Rail Baltica” projektu - mūsuprāt, “Rail Baltica” projektiem ir augstāka prioritāte,”

saka Briškens.

“Rail Baltica” pamattrasei laika kapsulu ar vēstījumu sagatavoja svinīgā pasākumā Nacionālajā bibliotēkā. Taču ierakt to vēl nav kur – būvdarbi visticamāk sāksies gada otrajā pusē. Pagaidām Francijas/Polijas/Itālijas kopuzņēmumam nav nodoti visi projekti ar būvatļaujām, kas vajadzīgi pirmo 12 kilometru posmam pie Iecavas. Turklāt bijušas diskusijas, vai saņemtais atbilst līgumā prasītajam.

“Varbūt šīs diskusijas ar būvnieku nebija tādas, teiksim, detalizētas, konstruktīvas – kurš tas brīdis, kurā mēs varam nodot gatavos būvprojektus, kas viņam ir nepieciešami, lai uzsāktu šo būvprojekta risinājumu pārbaudi. Šis te arī – 3D modelis, tas ir tāds ilglaicīgs solis, mēs varam detalizēt viņu līdz pēdējai skrūvītei, bet tas nav iemesls, lai neuzsāktu, piemēram, augsnes noņemšanas darbus jau būvobjektā,”

saka Diļevs.

Kavēšanās ar projektēšanu šobrīd ir viena no problēmām. Un paredzams, ka tās dēļ Latvija varētu zaudēt ap četriem miljoniem eiro jau piešķirtās EISI naudas.

Aizvadītajā vasarā, kad tika prasīti arī papildu miljoni projektēšanai, Satiksmes ministrija bija pasūtījusi auditu par pārvaldību kopuzņēmumā “RB Rail”, kas ir atbildīgs par projektiem. Taču, nomainoties ministriem, audits atcelts. “Neatceros šādu konkrētu lēmumu, bet katrā ziņā es esmu par to, lai projekta līdzšinējā lēmumu pieņemšana nonāktu pēc iespējas skaidrākā gaismā,” saka Briškens.

Vēlāk ministra padomnieks precizē, ka šāds audits vispār būtu vajadzīgs, bet to vajadzētu darīt citādi. Tagad būšot jauns iepirkums, bet pa to laiku pagājis gads.

Ministra domstarpības ar EDzL vadību bija iemesls uzņēmuma valdes nomaiņai. Tagad valdē ir cilvēki, kuri nākuši no “RB Rail” – uzņēmuma, kurā strādāja arī ministrs. Kopā ar viņu strādāja arī konkursā atlasītā SM valsts sekretāra vietniece “Rail Baltica” jautājumos Kristīne Malnača. Tā ir jauna pozīcija SM, ar mērķi mainīt samudžināto projekta vadīšanu, kurā pietrūkst konkrētu atbildīgo.

Bet Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura pirms nedēļas atkārtoti uzdeva sakārtot “Rail Baltica” projekta pārvaldību, norādīja, ka to darot, būtu jāņem vērā abu esošo uzņēmumu spēja veikt savus uzdevumus.

Uz jautājumu, vai jaunajā amatā nebūs problēmas ar objektivitāti, Kristīne Malnača atbild:

“Man šķiet, ka nē, jo arī līdzšinējā darbība strādājot kopuzņēmumā “RB Rail”, tomēr mēs esam tik ļoti cieši integrējuši projekta attīstību - tādā nozīmē, ka visas iesaistītās puses strādā cieši kopā. Un ir skaidrs tas rezultāts, ko gribam sasniegt. Nu tad vienkārši uz to ir jāvirzās.”

Saskaņošanas procesā aizvien ir SM informatīvais ziņojums, kam būtu jāiezīmē gan Latvijas pozīcija – ko būvēsim pirmajā kārtā līdz 2030. gadam, gan to, kur tam ņemt naudu.

Lēmumi jāpieņem jau tuvākajā laikā. “Tātad Eiropas Komisija tiešām šobrīd no savas puses pateikusi, ka viņi primāri ir gatavi no savas puses finansēt taisno koridoru – visu, respektīvi, to trasi, kas iet no Lietuvas uz Igauniju caur Salaspili. Un mums kā kopuzņēmumam kopā ar Eiropas dzelzceļa līnijām, ar Satiksmes ministriju, ar Ministru kabinetu, ir jāsaprot, kas būs tas mehānisms, kur mēs tiešām varētu atrast finansējuma avotu primāri līdz lidostai, un tad attiecīgi jau arī pieslēdzot Rīgu, jo mums arī mums nepieciešami abi risinājumi,” saka AS “RB Rail” valdes locekle, ilgtspējas direktore Kitija Gruškeviča.

Satiksmes ministrs pārmet Finanšu ministrijai, ka ziņojums iestrēdzis tās iebildumu dēļ. Taču tā norāda, ka aizvien nav atbildēti būtiski jautājumi. Turklāt Satiksmes ministrija, ja vēlas, var likt ziņojumu uz valdības galda arī bez saskaņojuma ar Finanšu ministriju.

“Kādi ir konkrētie priekšlikumi – nu, mums sanāca dārgāk, Finanšu ministrija, lūdzu, atrodiet naudu, nu tie ir priekšlikumi?! Domāju, ka nē! Tā kā skaidrs, ka mēs risinām tos jautājumus ar Eiropas Komisiju un mēģinām saprast, kādā veidā rīkoties,”

saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Konkrētāk par iebildumiem finanšu ministrs nerunā, jo ziņojuma saturam Satiksmes ministrija noteikusi ierobežotu pieejamību, kas viņa ieskatā neesot pamatoti. Satiksmes ministrs savu atbildību par slepenību noliedz, sakot, ka tāda bijusi tradīcija šādiem ziņojumiem.

Laika vairs nav daudz, jo jūnijā Baltijas valstu premjeriem plānots parakstīt vienošanos par “Rail Baltica” īstenošanas posmiem. Bet vēl līdz tam gaidāms arī Valsts kontroles ziņojums par projekta pārvaldību.