Noskaties ⟩ “Riga Waterfront” attīstītāji nolēmuši atjaunot faktiski jau iznīkušo uzturēšanās atļauju tirdzniecību (19)

Klātesot galvenajam investoram Mohamedam Ali Alabaram, Apvienoto Arābu emirātu ministriem, atsevišķiem Saeimas deputātiem, tā sauktajiem influenceriem un citiem uzaicinātajiem, pirms nedēļas tika prezentēta vīzija par Daugavas krastmalas apbūvi Rīgā, Andrejsalas apkārtnē. Kompānijas “Eagle Hills” vadītājs Alabars sola projektā “Rīga Waterfront” ieguldīt trīs miljardus eiro. Celt dzīvokļus, viesnīcas un ne tikai. Pirmās mājas cer iesākt šogad.

Lai gan “Riga Waterfront” apbūves vīziju pavada vēl nepieredzēta reklāmas kampaņa, projekts kopumā vēl ir pazaļš, jo atbildīgajās iestādes par to zina gaužām maz. Oficiāli “Riga Waterfront” koncepcija Rīgas pašvaldībā iesniegta nav. Ja risinājumi būtiski atšķirsies no spēkā esošā Andrejsalas plānojuma, visdrīzāk būs jāizstrādā jauns detālplānojums, atbildēja Rīgas domē.

“Tas ir labi, ka tiek attīstīta krastmala, jo Rīga nav tikusi galā ar savu krastmalu galā jau vairāk nekā 100 gadus kopš likvidēja tirgu,”

par ideju kopumā saka Artūrs Lapiņš, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētājs un Latvijas Arhitektu savienības prezidents.

No otras puses, viņš atzīmē, ka projekts paredz ļoti blīvu apbūvi, un arhitektiem tā labi jāsabalansē ar Vecrīgas ainavu un jāpiedomā par transporta infrastruktūru.

“Pie tik liela cilvēku skaita, viņi visi ar jahtām nebrauks, droši vien būs arī kādi citi transporti. Tajās vizualizācijās ir tramvajs iekšā. Iespējams, ka ir bijusi kāda saruna ar Rīgas domi, iespējams, ka nē, lai to transportu nodrošinātu, bet mašīnas tur nebija īsti [redzamas], un tajā vietā arī stāvvietām nav vietas īsti. Tas ir kaut kas tāds, kas varētu radīt problēmas apkārtējai videi, ja tas projekts realizējas,”

saka Lapiņš.

“Riga Waterfront” rakstiskā atbildē skaidro, ka projekta pirmā fāze paredzēta tuvāk Eksporta ielai, kur jau ir savienojumi ar pilsētas infrastruktūru. Pirmo ēku domā pabeigt 2027.gadā. Viss projekts var prasīt 10-15 gadus. Aizņemties naudu projektam paredzēts minimāli.

Projekta “Riga Waterfront” lielākais akcionārs un naudas devējs ir Alabars, savukārt viņa Latvijas partneri piedalās ar zemi. Teritorijas īpašnieks “NĪ Holdings” pastarpināti pieder Andra Šķēles un Aināra Šlesera (LPV) ģimenes locekļiem, kā arī “Rietumu Bankas” akcionāram Leonīdam Esterkinam.

Izskatās, ka “Riga Waterfront” projekta attīstītāji nolēmuši atjaunot faktiski jau iznīkušo uzturēšanās atļauju tirdzniecību. Potenciālajiem dzīvokļu pircējiem, apmaiņā pret 250 tūkstošiem eiro, tiek solīta uzturēšanās atļauja Eiropas Savienībā.

Ar iespēju kļūt par Latvijas un Eiropas Savienības rezidentiem investori tiek vilināti gan projekta mājaslapā, gan ziņu portālos arābu valstīs, gan sociālajos tīklos, piemēram, uzrunājot ēģiptiešus.

“Protams, neesmu [projektu] detalizēti vērtējis no tāda ekonomiskā viedokļa. Zinu, ka ir paredzētas ļoti nopietnas investīcijas, vairāki miljardi, bet viennozīmīgi tas nekādā veidā negarantē tiesības uzturēties Latvijā,”

skaidro iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pauž, ka visas personas, kas grib iegūt uzturēšanās atļaujas, tiek rūpīgi pārbaudītas, un šī projekta investoru portfeli, ja tik tālu nonāks, arī vajadzēs detalizēti izvērtēt. “Tas nevarētu būt kā mērķis – investējiet, un jūs varēsiet iegūt brīvu iespēju pārvietoties Šengenas zonā. Šodien to ļoti rūpīgi vērtē ne tikai Latvija, bet arī kopumā dalībvalstis,” saka ministrs.

Jāatgādina, ka Saeimas deputāts Šlesers savulaik bija viens no uzturēšanās atļauju programmas iniciatoriem. Visvairāk atļauju nopirka Krievijas pilsoņi. Pēc Krievijas iebrukumiem Ukrainā gan 2014., gan 2022.gadā programmā ieviesa ierobežojumus un tā pakāpeniski gāja uz galu.

Pērn uzturēšanās atļaujai pieteicās tikai 27 īpašumu pircēji, salīdzinot ar 2 250 pirms 10 gadiem.

“Ja ir pilsoņi no citām pasaules valstīm, turīgi cilvēki, un ja kāds šeit iegādājas īpašumu, iegulda biznesā vai arī strādā kādā uzņēmumā, Latvijas likums atļauj, ka viņi var pieprasīt uzturēšanās atļauju. Vai viņi to darīs vai nedarīs, man ir grūti pateikt,”

teic Šlesers.

Uz jautājumu, vai ārzemnieki ir “Riga Waterfront” projekta pamatauditorija, Šlesers atbild, ka vismaz puse būs vietējie pircēji. “Tas, ko es varu apliecināt, bēgļi no kara zonām – no Irākas, no Sīrijas, no citām tāda veida valstīm uz šejieni nebrauks, paldies Dievam,” sola deputāts.

“Riga Waterfront” rakstiskā atbildē uzsver, ka neparedz uzturēšanās atļaujas kā galveno dzīvokļu pārdošanas dzinuli.

Biznesa plāns tik vērienīgai Daugavmalas apbūvei nav izprotams. Nekustamo īpašumu kompānija “Arco Real Estate” vadītājs Aigars Šmits izteicies, ka tik lielas investīcijas Latvijā atpelnīt nav iespējams. Viņš pieņem, ka

dzīvokļi “Riga Waterfront” varētu maksāt ap 4000 eiro kvadrātmetrā, bet šajā cenu kategorijā Rīgas centra dzīvokļu segmentā pērn bijuši vien 25 darījumi.

Taču Alabars iecerējis astoņus tūkstošus mājokļu.

“Skaidrs, ka “Eagle Hills” rūpīgi novērtē tirgus situāciju un uzstādījumus. Šādi projekti prasa pievērst uzmanību vietējā tirgus piedāvājumam un pieprasījumam. Šī analīze noteiks “Riga Waterfront” attīstības tempus,” rakstiskā atbildē LTV pauž “Riga Waterfront” pārstāvis Hišams Ibrahims.

“Riga Waterfront” projektam līdzīgs jau vairākus gadus top Belgradā, kur projekts izsauca iedzīvotāju protestus.

“Pēc manām domām, tas ir vēzis, kas saēd Belgradu. Viņi ignorēja visu arhitektūras labo praksi, pilsētplānošanu. Sliktākais, ka parlamentā pieņēma īpašu likumu par “Belgrade Waterfront”, kas pateica, ka šādas augstas celtnes un citas lietas ir sabiedrības interesēs,”

Belgradas projektu kritizē “Balkan Investigative Reporting Network” žurnālists Radmilo Markovičs.

Serbu žurnālists stāsta, ka Serbijas valdība projektā ieguldījusi zemi un izbūvējusi infrastruktūru. Un lai arī nav precīzi zināms, cik tieši investējusi, nodokļu maksātājiem projekts izmaksājis vairāk nekā privātajam investoram.

Rīgā pagaidām starp Alabaru un mēru Vilni Ķirsi parakstīts tikai saprašanās memorands. Tajā pašvaldība apņemas pielikt maksimālas pūles operatīvai būvniecības ieceru saskaņošanai, piemērojot “zaļā koridora” principu. Attīstītājs arī sagaida, ka pašvaldība veicinās publiskās infrastruktūras izbūvi.