Noskaties ⟩ Zinātņu akadēmijas skatu platformu iznomā privātfirmai, kas biļetes tirgo tikai par skaidru naudu (1)

Zinātņu akadēmijas augstceltne Rīgas centrā ir iecienīts tūristu galamērķis. Interesentiem ir iespēja apskatīt ne tikai kultūras mantojuma sarakstā iekļautās telpas, bet arī pavērties uz Rīgas 360 grādu panorāmu no 65 metru augstās skatu platformas.

Lai sasniegtu Zinātņu akadēmijas skatu platformu, interesentiem jāmaksā 8 eiro. Jau 16 gadus skatu laukumu akadēmija izīrē un pati institūcija ar to nepelna. Tur savu biznesu iekārtojis uzņēmējs, kurš speciāli šim mērķim dibinājis trīs dažādus uzņēmumus.

Zinātņu akadēmija ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Ministrija jau 2019.gadā izteicās, ka akadēmijai jādomā par telpu nomaiņu, jo ēka ir pārāk liela un to izmanto neefektīvi. Akadēmijas vadība par šādu scenāriju negribēja ne dzirdēt, tāpēc vērsās pie Finanšu ministrijas ar lūgumu ēku nodot bezatlīdzības lietošanā. Par to pāris gadus sprieda darba grupās, un 2022.gadā atbilstošus ministru kabineta noteikumus apstiprināja valdībā.

Tie dod ne tikai tiesības, bet arī uzliek pienākumus - izīrēt nedrīkst vairāk kā 20% no vairāk nekā 6 tūkstošus kvadrātmetru lielās platības. Tomēr tikt skaidrībā par to, kas notiek akadēmijas ēkā, nav izdevies.

Diāna Laipniece, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore: “Mēs palūdzām iesniegt informāciju zinātņu akadēmijai, kas normālā organizācijā, piemēram, universitātē vai kur citur, ir kā sadalīta grāmatvedība un naudas plūsma, un tu skaidri vari parādīt, kā tu to uzskaiti un kā tas izskatās. Diemžēl akadēmija nav pat spējusi izveidot tādu uzskaites sistēmu. Viņi vienkārši atsūtīja mums visus savus nomas līgumus, ko mēs vēl neesam izskatījuši, jo tas nav kā tas normāli funkcionē. Tātad viņi paši pat nespēj sekot šim jautājumam”.

Akadēmija savām vajadzībām izmanto aptuveni trešdaļu no ēkas. Akadēmijai piešķirtais valsts finansējums ir mazs – nepilns miljons eiro gadā. Papildus ieņēmumus institūcija nodrošina ar telpu izīrēšanu. Ēkā reģistrēts 271 uzņēmums. Starp tiem arī alternatīvās zinātnes pārstāvošas organizācijas, piemēram, Apziņas veidošanas centrs "ARGALIM", kura vienīgā amatpersona ir Krievijas pilsonis Igors Gorjainovs, un Latvijas Tautas Dziednieku asociācija.

Izīrēta tiek arī tūristu iecienītā skatu platforma ēkas 15.stāvā. No tās iespējams aplūkot teju visu Rīgas centru. Platformu ik gadu apmeklē tūristu straumes.

Šeit savu darbību veic trīs uzņēmumi, kuri visi pieder uzņēmējam Mārim Saldābolam. Uzņēmējs stāsta, ka biznesu akadēmijas ēkā sācis nejauši, kad atradies tur darba darīšanās.

Māris Saldābols, uzņēmējs: “Tur es noskaidroju par kaskādēm, ka ir faktiskas izejas, bet tajā brīdī tās nebija atvērtas apmeklētājiem”.

NP: Tad jūs pats piedāvājāt?

MS: “Jā, es pats izteicu un griezos pie LZA augstceltnes direkcijas vadītāja Valdemāra Suveidza un izteicu priekšlikumu telpu nomai”.

Voldemārs Suveidzis esot piekritis un noslēgts nomas līgums. Sākumā viens, tad vēl vairāki. Pirmais nomnieks SIA “TOWART” dibināts jau tālajā 2008.gadā un oficiāli reģistrēts kādā daudzdzīvokļu namā Prūšu ielā. “Nekā personīga” tur neizdevās sastapt nevienu no uzņēmumā reģistrētajiem trim darbiniekiem.

Pavirzoties pa Prūšu ielu centra virzienā citā daudzdzīvokļu ēkā 2011.gadā reģistrēts vēl viens Saldābola uzņēmums – SIA “RĪGAS SKATI”. Arī šajā adresē neatrodam nevienu darbinieku. Pēdējo uzņēmumu SIA “Rīgas panorāma” Saldābols reģistrējis 2018.gadā. Tas atrodas daudzdzīvokļu ēkā Stirnu ielā. Arī šeit neviena nebija.

Māris Saldābols, uzņēmējs: “Tas ir saistīts ar darbības jomu nodalīšanu un riska pārvaldi. Sākotnēji tika dibināts uzņēmums, ar kuru ir nomas līgums ar akadēmiju. Tad vēlāk, ap 2011./2012.gadu, parādījās mikrouzņēmuma darbības virziens un tika izveidots atsevišķi uzņēmums, kas nodarbojas tieši ar biļešu tirdzniecību”.

NP: Un trešais uzņēmums?

MS: Tas ir saistīts ar e–komerciju. Ap 2018.gadu Latvijā ienāca ļoti ambiciozs projekts – globālais booking experience, kas paredzējas virtuālā vaučera tirdzniecību. Tika pieņemts lēmums taisīt tam atsevišķu juridisku vienību, jo tur līgums paredzēja tādus noteikumus.

Par biļeti iespējams samaksāt tikai skaidrā naudā, pretī saņemot apdrukātu papīra gabaliņu. Čeks netiek izsniegts. Saldābols stāsta, ka biļetes reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā un vienlaicīgi ir čeks. “Nekā personīga” rīcībā ir biļetes, uz kurām uzdrukāti visu Saldābola uzņēmumu rekvizīti.

Māris Saldābols, uzņēmējs: “Jā, es nenoliegšu, jo tiek darbināti šie uzņēmumi”.

NP: Tad viņi arī tirgo biļetes?

MS: Jā.

NP: Tad tie arī nodarbojas ar to pašu. Jautājums joprojām paliek, trīs uzņēmumi vienai darbībai?

MS: Vēsturiski tika taisīti savai jomai un ne viss ir tā sanācis pēc plānotā.

Saldābols platfomu izmanto jau 16 gadus. Līguma nosacījumus viņš atteicās izpaust, tie esot komercnoslēpums. Visi Saldābola uzņēmumi ir pelnoši. Pagājušā gadā tie nopelnīja gandrīz 55 tūkstošus eiro. Spriežot pēc gada pārskatiem, platformas izmantošana arī maksā ap 55 tūkstošiem gadā.

Zinātņu akadēmija atteicās sniegt interviju raidījumam. Atbildīgais LZA lietu pārvaldnieks Vitālijs Kozlovskis aizbildinājās ar laika trūkumu. No akadēmijas saņēmām rakstisku komentāru, ka viss esot kārtībā.

Latvijas Zinātņu akadēmija

LZA Prezidents I.Kalviņš ir nodibinājis komisiju Augstceltnē trīs atklāto balkonu ekspluatācijas un drošības situācijas izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai to ekspluatācijas uzlabošanai un drošības pilnveidošanai. Tālākā sadarbība ar SIA “TOWART” būs atkarīga no “Nomnieku” gatavības investēt līdzekļus drošības pasākumu realizācijai nomas objektā.

Diāna Laipniece, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore: “No mūsu puses šobrīd domāju, ka mēs pasūtīsim auditu, kas, visticamākais, saliks pa plauktiem, cik tur ir vai nav pārsniegts, un tad no tā tālāk būs jāizdara secinājumi. Mēs viennozīmīgi atgriezīsimies gan pie Finanšu ministrijas, kādā veidā ir jāatmaksā šis komercdarbības atbalsts. […] Un mēs uzskatām, ka atgriezīsimies pie sarunas ar valsts nekustāmo īpašumu aģentūru, vai viņi būtu gatavi pārņemt šo ēku, iespējams, no atsavināšanas izmaksām segt šos zaudējumus un tad atrast citas, modernai Latvijas zinātnei piemērotākas telpas”.

Ēka ir kultūras mantojums. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldē uzskata, ka tās stāvoklis ir apmierinošs un LZA tiek galā ar mantojuma saglabāšanu.

Ieva Marta, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja: “Pēdējā apsekošana notika šā gada pašā sākumā, janvārī vai decembra beigās, un tas kopējais stāvoklis ir apmierinošs. […] Protams, ir kaut kādas lietas, kas ir jālabo, bet principā ir viss kārtībā”.

Jau deviņus gadus ilgst tiesvedība starp Latvijas zinātņu akadēmiju un Juri Milleru par koncertzāles likteni. Aprīlī apgabaltiesa lēma, ka akadēmijai ir jāmaksā kompensācija Milleram gandrīz pusmiljona apmērā, kas ir gandrīz puse no institūcijas gada budžeta.