/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
/nginx/o/2023/05/25/15345479t1h554f.png)
Lai gan politikas veidotāji un ekonomisti uzskata, ka Ķīnas ekonomika sasniegs augstu ienākumu statusu nākamo divu gadu laikā, tās ekonomikas palēnināšanās un iedzīvotāju novecošana padara šos pieņēmumus par maz ticamiem. Lai nezaudētu impulsu, Ķīnai ir jāpalielina mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi un jārisina demogrāfiskā krīze.
Martā Ķīnas premjerministrs Li Cjans paziņoja par vērienīgu mērķi līdz 2024. gadam sasniegt ekonomikas izaugsmi 5% apmērā. Kādreizējais Pasaules Bankas galvenais ekonomists Džastins Jifu Liņs tam sekojošajā komentārā atbalstīja valdības mērķi, prognozējot, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme nākamajā desmitgadē būs vidēji 5–6% gadā, bet no 2036. līdz 2050. gadam palēnināsies līdz 3–4%. Liņs arī izteica pieņēmumu, ka Ķīna varētu sasniegt augstu ienākumu līmeņa statusu 2026. gadā, ja pat ne 2025. gadā. Ņemot vērā Ķīnas drūmās demogrāfiskās perspektīvas, šis scenārijs šķiet maz ticams.
Liņs norāda, ka 26 valstīs, kad to sabiedrība sāka novecot, IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par pusi no ASV IKP uz vienu iedzīvotāju. Viņš apgalvo, ka, tā kā šīs valstis turpināja uzlabot ekonomikas rādītājus arī pēc šīs situācijas iestāšanās, arī Ķīna to var izdarīt.