/nginx/o/2024/06/03/16119597t1hbe0c.jpg)
Krievijas diktators Vladimirs Putins savas vizītes laikā Pekinā nav spējis vienoties ar Ķīnas vadoni Sji Dzjiņpinu par gāzes vada “Sila Sibiri-2” būvniecību. Pēc “Financial Times” rīcībā esošās informācijas, Ķīna pieprasījusi Krievijai piegādāt gāzi par cenu, kāda tā ir Krievijas iekšējā tirgū.
Maskavas nesaskaņu ar Pekinu iemesls saistībā ar gāzes projektu “Sila Sibiri-2” ir tas, ka Ķīna vēlas iegādāties Krievijas gāzi par “iekšējām cenām”. Krievijas iekšējā tirgū gāzes cenas ir zemas, jo tās tiek “stipri subsidētas”, bet Maskava nesaskata ekonomisku pamatojumu šādu Ķīnas prasību īstenošanai.
Turklāt Pekina likusi noprast, ka vēlas iegādāties vien nelielu daļu no 50 miljardiem kubikmetru gāzes, ko Maskava vēlas piegādāt Ķīnai pa gāzes vadu “Sila Sibiri-2”.
Tieši tādēļ pārrunas par gāzes cauruļvada būvniecību kārtējo reizi ir nonākušas strupceļā. Kādas lielas Krievijas bankas vēl nepubliskota atskaite liecina, ka gāzes vada projekts ir izslēgts no “Gazprom” bāzes prognozēm. Tādēļ gāzes monopolista eksporta prognoze 2029. gadā ir samazināta par 15% salīdzinot ar scenāriju, ar kuru gāzes vadam būtu bijis jāsāk darbību.
Krievija jau pašlaik piegādā Ķīnai gāzi ar ievērojamām atlaidēm. Tā, piemēram, Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas prognoze liecina, ka līdz 2027. gadam Krievijas gāze Ķīnai izmaksās par 28% lētāk nekā Eiropai un Turcijai. 2024. gadā eksporta cena Ķīnai būs 257 dolāri par 1000 kubikmetriem gāzes, salīdzinot ar 320 dolāriem Eiropas un Turcijas tirgiem. Tiesa gan, tuvākajos gados šī starpība turpinās pieaugt. 2027. gadā šī starpība varētu būt attiecīgi 227 un 315 dolāru.
Ķīna Krievijas gāzi saņem pa gāzes cauruļvadu “Sila Sibiri”, kā maksimālā jauda ir 38 miljardi kubikmetru gadā. 2023. gadā pa šo cauruļvadu tika piegādāti 22,7 miljardi kubikmetru gāzes, un “Gazprom” cer, ka pilna piegādes jauda tiks sasniegta 2025. gadā.
Krievija Ķīnai jau vairākus gadus cenšas piedāvāt kopīgi izbūvēt gāzes vadu “Sila Sibiri-2”, caur kuru Krievijas gāze tiks piegādāta Ķīnas tirgum. Lai arī Kremlis cer pa šo gāzes vadu piegādāt Ķīnai vēl papildus 50 miljardus kubikmetru gāzes gadā, Ķīna nevēlas jaunajā projektā ieguldīt ne juaņas.
Ķīna projektam konceptuāli piekrīt, taču ar nosacījumiem, ka Krievija pati apmaksās gāzes vada izbūvi, kā arī piegādās gāzi ar ievērojamām atlaidēm. Krievijai faktiski nav izvēles iespēju, kā orientēt savas gāzes piegādes uz Ķīnu, jo pēc Eiropas tirgus zaudēšanas Krievijai nav, kur realizēt milzīgos gāzes apjomus. “Gazprom” pērn jau tā par ceturto daļu samazināja gāzes ieguves apjomu.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)