Prokuratūra pieprasa tiesnesim Tupureinam atsaukt kritiku par ģenerālprokurora Stukāna rīcību (7)

Februārī tika pasludināts saīsinātais spriedums, ar kuru pirmās instances tiesa attaisnoja Kuzmuku viņam celtajā apsūdzībā. Spriedums tika pārsūdzēts, bet lieta vēl nav nosūtīta Rīgas apgabaltiesai un atrodas Rīgas pilsētas tiesā.

Kuzmuks bija vērsies tiesā ar lūgumu vērtēt, vai pret viņu nav izdarīts nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpums no valsts amatpersonas puses. Iesnieguma kopija tika nosūtīta arī institūcijai, kura var lemt par valsts amatpersonas atbildību.

Kuzmuks norādīja, ka 2024.gada 19.februāra TV24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" uz žurnālistes jautājumu par pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu Stukāns atbildējis, ka ir pārliecināts, ka tā ir tiesas kļūda, gala rezultātā būs taisnīgs noregulējums, šeit jābūt notiesājošam spriedumam ar atbilstošu piespriesto sodu.

Kriminālprocesa likumā noteikts - ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, procesa virzītājs, pamatojoties uz personas motivētu iesniegumu, publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, bet iesnieguma kopiju nosūta izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.

"Tiesnesis secina, ka Stukāns, būdams valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteicies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz Kuzmuku," teikts tiesneša publiskajā paziņojumā.

Prokuratūras ieskatā, Tupureina rīcība, publiski informējot par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, neatbilst Kriminālprocesa likumā noteiktajam un tam, kas paredzēts Eiropas Savienības direktīvā par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, aģentūru LETA informēja prokuratūra.

Direktīvas mērķis ir veicināt tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā, nosakot kopējus minimālos noteikumus attiecībā uz nevainīguma prezumpcijas un tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā konkrētiem aspektiem.

Atbilstoši direktīvai dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tik ilgi, kamēr nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina saskaņā ar tiesību aktiem, publisko iestāžu publiskos paziņojumos un tiesu nolēmumos, ar kuriem netiek noteikts personas vainīgums, minētā persona netiek minēta kā vainīga.

Tas neskar apsūdzības darbības, kas tiek veiktas, lai pierādītu aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu, vai procesuāla rakstura nolēmumus, kurus pieņem tiesu vai citas kompetentās iestādes un kuru pamatā ir aizdomas vai apsūdzoši pierādījumi.

Konkrētajā gadījumā Stukāns kā apsūdzības uzturētāja iestādes vadītājs, sniedzot atbildes uz sabiedrību interesējošiem jautājumiem, faktiski sniedza objektīvu informāciju par kriminālprocesa virzību, proti, norādīja uz, prokuratūras ieskatā, pieļautu tiesas kļūdu un prokurora protestu, kas tiks iesniegts par tiesas nolēmumu, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, uzskata prokuratūra.

Atbildot uz žurnālistes jautājumu par taisnīgu tiesas nolēmumu, ģenerālprokurors pauda prokuratūras redzējumu par galīgo nolēmumu šajā krimināllietā. Tādējādi ģenerālprokurors intervijas laikā nepauda nostāju par konkrētas personas vainu, bet gan pauda prokuratūras viedokli par krimināltiesisko attiecību noregulējumu konkrētajā lietā un iemeslu prokurora protesta iesniegšanai, norāda prokuratūra.

Sabiedrības informēšana tās interešu aizsardzības vārdā par prokuratūras viedokli un prokurora protesta iesniegšanu vai neiesniegšanu par tiesas pasludināto nolēmumu krimināllietā, īpaši gadījumos, kad ir radīta plaša sabiedriskā rezonanse un personai inkriminētais noziedzīgais nodarījums saistīts ar valsts drošības apdraudējumu, nevar tikt uzskatīta par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, uzskata prokuratūra.

Turklāt intervijā paustais par prokurora protesta iesniegšanu nolūkā panākt sprieduma atcelšanu, prokuratūras ieskatā, nerada iespējamību turpmāka kriminālprocesa neobjektīvai norisei, jo prokurora protests konkrētajā krimināllietā tiks izskatīts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ievērojot iepriekš norādīto, prokuratūras ieskatā, tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likumā noteiktās prasības un, neizvērtējot personas iesniegumu pēc būtības, sniegusi nepamatotu paziņojumu par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.

Jau ziņots, ka, prokuratūra uzskata par pierādītu, ka Kuzmuks savā "Telegram" kanālā pārpublicēja aicinājumu finansēt un nodrošināt ar mantu Krievijas bruņotos spēkus, kuru darbība ir vērsta pret Ukrainas teritoriālo neaizskaramību un politisko neatkarību.

Kuzmuka vārds izskanēja arī iepriekš, kad Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments vērtējis Rīgas Vingrošanas skolas sporta trenera, kādreizējā Rīgas domes deputāta no "Saskaņas" Kuzmuka rīcību saistībā ar Krieviju slavinošām aktivitātēm. Kā toreiz novēroja LETA, Kuzmuks savā "Facebook" kontā publicējis Krieviju slavinošus ierakstus.

Departaments norāda, ka Vingrošanas skolas direktors veicis pārrunas ar Kuzmuku, aicinot skaidrot rīcības motīvus, tiesiskos un ētiskos aspektus, kā arī izvērtēt savas publikācijas un komentārus sociālajos tīklos. Vienlaikus skolas direktors esot brīdinājis Kuzmuku, ka, ja tiks veiktas darbības, kas nelabvēlīgi ietekmēs skolas reputāciju, tiks lemts par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Kuzmuks atkārtoti startēja 2020.gada Rīgas domes vēlēšanās, taču pašvaldībā neiekļuva.