Nākamā pietura Andrejsalas investora, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmēja Muhameda Ali Alabbara darbu un nedarbu stāstā ir Serbija. Tās galvaspilsētas "Belgrade Waterfront" projekts jeb, kā daļa vietējo iedzīvotāju to sauc, - "Belgrade Waterfraud" [ūdenskrāpšana - red.], pateicoties varas kliķes un līdz ar to iestāžu labvēlībai, ir pavirzījies krietni tālāk nekā citās Eiropas valstīs. Bet, vismaz pēc šobrīd pieejamās informācijas spriežot, tas arī ir ar lielākajiem skandāliem apvītais.

Tāpat kā Andrejsalas, arī Belgradas projekts jau sākotnēji daudziem radīja jautājumus, kas būs šī projekta ietvaros uzbūvēto īpašumu mērķauditorija, ņemot vērā vidējos ienākumus valstī. Taču jautājumus vara laida gar ausīm un metās darīt visu, lai projekts virzītos uz priekšu, neņemot vērā ne sabiedrības, ne profesionāļu teikto, ka piedāvātā projekta versija neatbilst arhitektūras standartiem un pilsētas infrastruktūras iespējām. Ātri vien tika veiktas izmaiņas Belgradas pilsētas attīstības plānā un netika rīkots arī arhitektūras projektu konkurss.

"Protams, tas, ko mēs redzējām, bija patiešām smieklīgi. Nekādi pētījumi [nav veikti]. Nav priekšizpētes, nav aprēķinu. Nekas. Tas ir tikai maziem bērniem – [viņi] sagatavoja dažas jaukas bildes un zem katras bildes ielika divus teikumus, un tas arī bija viss. Pilsēta, valsts – viņi neko [nav teikuši] par finansiālo, ekonomisko vai ekoloģisko seku kontroli vai jebko citu," tā intervijā sacīja kāds emeritētais profesors, pilsētplānošanas eksperts.

Lai gan tika solīts darbus sākt pusgada laikā, 2014. gadā vēl nekas nenotika. Vučičs pat sūkstījies, ka neviens neticot Belgradas "Waterfront" projektam, un pauda, ka pats AAE prezidents Mohammeds bin Zajeds al Nahjans solījis ieguldīt savu naudu, lai paātrinātu teritorijas sagatavošanu būvdarbiem. Jāatzīmē, ka tobrīd vēl nekādu oficiālu līgumu par projekta īstenošanu ar pilsētu vai valsti attīstītājs nebija parakstījis.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X