Savukārt attiecībā uz ieguldījumiem, kas saistīti ar datubāzes satura pārbaudi, AT norādīja uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) atziņu, ka ar tiem saprot tādus ieguldījumus, kas attiecas uz līdzekļiem, kuri nolūkā nodrošināt minētajā datubāzē ietvertās informācijas uzticamību ir izmantoti meklēto materiālu precizitātes kontrolei šīs datubāzes veidošanas un arī darbības laikā. Visbeidzot, ieguldījumi datubāzes satura noformēšanā ietver līdzekļus, kuru mērķis ir piešķirt minētajai datubāzei tās informācijas apstrādes funkciju. Šādi līdzekļi katrā ziņā ir līdzekļi datubāzē ievadāmo vai ievadīto datu strukturēšanai, tostarp indeksu vai citu strukturēšanas mehānismu izstrādei, kā arī meklētāju izveidei un pilnveidošanai elektroniskajās datubāzēs.
AT secināja, ka Rīgas apgabaltiesa, izvērtējot prasītājas ieguldījumu tās datubāzes izveidē, nebija pienācīgi novērtējusi prasītājas iesniegtos pierādījumus par izdarītajiem ieguldījumiem, kā arī nebija pareizi izpratusi, kādi ieguldījumi ņemami vērā, pārbaudot, vai datubāze ir aizsargājama ar iepriekšminētajām īpaša veida tiesībām.
Tomēr, neraugoties uz trūkumiem prasītājas ieguldījumu izvērtēšanā, AT atzina, ka nav pamata atcelt apgabaltiesas spriedumu, jo nav pamata apšaubīt apgabaltiesas secinājumu, ka atbildētājas darbības neapdraud prasītājas ieguldījumu atmaksāšanās iespējas.
AT atzina par pamatotu apgabaltiesas viedokli, ka lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka lietotāju paradumu maiņa būtu negatīvi ietekmējusi prasītājas iespējas atgūt tās ieguldījumus datubāzes izveidē. Lai arī datubāzes veidotājs var iespējamo negatīvo ietekmi uz ieguldījuma atmaksāšanās iespējām pamatot, taču riska iestāšanās iespējai jābūt pietiekami ticamai, nevis tikai hipotētiskai, turklāt ne ikkatra negatīva ietekme vērtējama kā pamats aizliegt darbību attiecībā uz datubāzi, kura aizsargāta ar īpaša veida tiesībām.