Augstākā tiesa (AT) šodien noraidīja darba sludinājumu portāla "www.cv.lv" pārvaldītājas SIA "Alma Career Latvia" kasācijas sūdzību lietā pret darba sludinājumu meklēšanas tīmekļvietnes "www.kurdarbs.lv" turētāju SIA "Melons" par datubāzes veidotāja tiesību pārkāpuma novēršanu, līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru minētā prasība tikusi noraidīta.
"cv.lv" pārvaldītājam neizdodas tiesas ceļā ierobežot vietnes "www.kurdarbs.lv" meklētāja darbību (1)
"Alma Career Latvia" cēla prasību tiesā, jo uzskatīja, ka atbildētāja savā tīmekļvietnē neatļauti nodrošina piekļuvi prasītājas darba sludinājumu datubāzei. Meklējot darba sludinājumus atbildētājas "Melons" tīmekļvietnē, tās lietotājiem tika sniegta noteikta veida informācija par prasītājas tīmekļvietnē publiskotajiem darba sludinājumiem un nodrošināta saite uz attiecīgo sludinājumu prasītājas interneta portālā. Tādējādi darba meklētājiem, kas izmantoja tīmekļvietnē "www.kurdarbs.lv" pieejamo specializēto meklētāju, nebija jāapmeklē prasītājas tīmekļvietnes sākumlapa un jāizmanto tās meklētājs.
Kasācijas kārtībā pārbaudot apgabaltiesas spriedumu, AT secināja, ka tā ir pieļāvusi kļūdas, nosakot, vai prasītājas darba sludinājumu datubāze ir aizsargājama ar īpaša veida tiesībām, kas saskaņā ar Autortiesību likuma 57.panta pirmo un otro daļu ir tādas datubāzes veidotājam, kurš datubāzes izveidošanā, pārbaudē vai noformēšanā ir izdarījis būtisku kvalitatīvu vai kvantitatīvu ieguldījumu.
AT norādīja, ka ar līdzekļiem datubāzes satura iegūšanai katrā ziņā ir saprotami gan datubāzes veidotāja izmantotie līdzekļi nepieciešamo datu identificēšanai, gan datu iegādei, gan arī tādas programmatūras izstrādei vai iegādei, kas nodrošina šādu datu ievades iespēju datubāzes izmantotājiem. Arī izdevumi, kas attiecas uz potenciālo datubāzes izmantotāju informēšanu par konkrēto datubāzi un iespēju tajā ievadīt datus, veido ieguldījumus datubāzes satura iegūšanai.
Savukārt attiecībā uz ieguldījumiem, kas saistīti ar datubāzes satura pārbaudi, AT norādīja uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) atziņu, ka ar tiem saprot tādus ieguldījumus, kas attiecas uz līdzekļiem, kuri nolūkā nodrošināt minētajā datubāzē ietvertās informācijas uzticamību ir izmantoti meklēto materiālu precizitātes kontrolei šīs datubāzes veidošanas un arī darbības laikā. Visbeidzot, ieguldījumi datubāzes satura noformēšanā ietver līdzekļus, kuru mērķis ir piešķirt minētajai datubāzei tās informācijas apstrādes funkciju. Šādi līdzekļi katrā ziņā ir līdzekļi datubāzē ievadāmo vai ievadīto datu strukturēšanai, tostarp indeksu vai citu strukturēšanas mehānismu izstrādei, kā arī meklētāju izveidei un pilnveidošanai elektroniskajās datubāzēs.
AT secināja, ka Rīgas apgabaltiesa, izvērtējot prasītājas ieguldījumu tās datubāzes izveidē, nebija pienācīgi novērtējusi prasītājas iesniegtos pierādījumus par izdarītajiem ieguldījumiem, kā arī nebija pareizi izpratusi, kādi ieguldījumi ņemami vērā, pārbaudot, vai datubāze ir aizsargājama ar iepriekšminētajām īpaša veida tiesībām.
Tomēr, neraugoties uz trūkumiem prasītājas ieguldījumu izvērtēšanā, AT atzina, ka nav pamata atcelt apgabaltiesas spriedumu, jo nav pamata apšaubīt apgabaltiesas secinājumu, ka atbildētājas darbības neapdraud prasītājas ieguldījumu atmaksāšanās iespējas.
AT atzina par pamatotu apgabaltiesas viedokli, ka lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka lietotāju paradumu maiņa būtu negatīvi ietekmējusi prasītājas iespējas atgūt tās ieguldījumus datubāzes izveidē. Lai arī datubāzes veidotājs var iespējamo negatīvo ietekmi uz ieguldījuma atmaksāšanās iespējām pamatot, taču riska iestāšanās iespējai jābūt pietiekami ticamai, nevis tikai hipotētiskai, turklāt ne ikkatra negatīva ietekme vērtējama kā pamats aizliegt darbību attiecībā uz datubāzi, kura aizsargāta ar īpaša veida tiesībām.
AT Civillietu departamenta senatore Zane Pētersone, kura konkrētajā lietā bija senatore referente, komentējot AT spriedumu, norāda, ka tiesa spriedumā ir attīstīta judikatūra datubāzu veidotāju tiesību aizsardzības jautājumos, konkretizējot, kādi ieguldījumu ņemami vērā, izvērtējot, vai šāda aizsardzība saskaņā ar likumu pienākas, kā arī izdarītas atziņas par to, kā vērtējama iespējamo pārkāpēju darbības ietekme uz datubāzes izveidē izdarītā ieguldījuma atgūšanas iespējām.
Šajā lietā tiesai bija jālīdzsvaro datubāzes veidotājas tiesības ar tāda uzņēmuma likumiskajām interesēm, kas izveidojis specializētu meklētāju, un ar interneta lietotāju interesēm. AT atzina, ka apgabaltiesai ir izdevies veiksmīgi šo līdzsvaru nodrošināt.
Portālu "cv.lv" un "visidarbi.lv" pārvaldītājs SIA "Alma Career Latvia" pērn strādāja ar 6,343 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 32,9% - līdz 1,295 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".
Uzņēmums reģistrēts 2000.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2842 eiro. "Alma Career Latvia" vienīgais īpašnieks ir Igaunijā reģistrētais "Alma Career Estonia".