INFOGRAFIKA ⟩ Šodien notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas: visa svarīgākā informācija vienuviet (8)

Kur un kā šodien var nobalsot?

EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidē 16 saraksti. Ar pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā startē "Saskaņa", bet noslēdzošais – 16. numurs - ticis "Stabilitātei".

Ar otro numuru vēlēšanās startē Jaunā konservatīvā partija, trešo - Nacionālā apvienība, ceturto - "Latvija pirmajā vietā", piekto - "Latvijas attīstībai", sesto - "Centra partija", bet septīto - "Apvienība Jaunlatvieši". Astotais numurs EP vēlēšanās ir "Apvienotajam sarakstam", devītais - "Progresīvajiem", desmitais - "Tautas varas spēkam", 11. - "Kustībai Par!", 12. - "Suverēnajai varai", bet 13. - sarakstam "Tauta. Zeme. Valsts.". Ar 14. numuru vēlēšanās startē Zaļo un zemnieku savienība, bet ar 15. numuru - "Jaunā vienotība".

Kopā uz EP kandidē 271 pretendents, no kuriem 163 ir vīrieši un 108 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi. Jaunākais kandidāts ir 21 gadu vecs, bet vecākais - 86.

Uz EP kandidē septiņi cilvēki ar pamata izglītību, 31 kandidātam ir vidējā izglītība, savukārt augstākā izglītība ir 86% jeb 234 kandidātiem.

Pirms došanās uz balsošanas iecirkni jāpārbauda, vai ir derīgs personu apliecinošs dokuments - vai nu pase, vai personas apliecība jeb eID karte.

Sev tuvāko vēlēšanu iecirkni var noskaidrot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sagatavotajā kartē.

EP vēlēšanās tiek izmantots tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kuru nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Sistēma ļauj vēlētājiem nobalsot jebkurā iecirknī. Praktiski tas nozīmē to, ka cilvēks, ierodoties iecirknī, uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

Noskenējot svītrkodu, iecirkņa darbinieks iegūst informāciju par to, vai vēlētājs ir tiesīgs balsot un vai gadījumā cilvēks nav šajās vēlēšanās jau nav nobalsojis. Ja vēlētājs savu balsi jau ir nodevis, iecirkņa darbinieka rīcībā nonāk informācija, kurā iecirknī ir nobalsots un cikos.

Šodien līdz plkst. 12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.

Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai - tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.

Kad un kur varēs uzzināt rezultātus?

EP vēlēšanu rezultāti būs zināmi līdz ar pēdējā Eiropā esošā balsošanas iecirkņa slēgšanu, un šoreiz visilgāk strādājošais iecirknis atrodas Itālijā - tas tiks slēgts svētdien plkst. 24 pēc Latvijas laika jeb tieši pusnaktī no svētdienas, 9. jūnija, uz pirmdienu, 10. jūniju, informēja CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Vēlēšanas Latvijā faktiski sākās jau pirmdien, kad 14 684 balsstiesīgie vēlētāji izmantoja iespēju nobalsot iepriekš. Iepriekšējā balsošana notika arī ceturtdien un piektdien.

Iespēja balsot pa pastu šogad bija pieejama tikai tiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kuri vēlēšanu laikā atrodas ārzemēs. No Latvijas teritorijas sūtīti pasta balsojumi nebūs derīgi.

Balsošanai pa pastu šogad bija atvieglota procedūra. Vēlētājs varēja ielogoties "Latvija.lv" un izdrukāt izvēlēto sarakstu, ko nosūtīt CVK. Vēlētājam bija jāparaksta iesniegums, ka viņš izvēli, par ko balsot, ir izdarījis pats pēc savas brīvas gribas. Sūtījumam tika piešķirts kārtas numurs, kas ļauj vēlētājam izsekot, vai viņa sūtījums ir nonācis galamērķī jeb pasta vēlēšanu iecirknī.

Savukārt tie balsotāji, kuri veselības dēļ gribēja balsot no mājām, CVK tīmekļvietnē varēja aizpildīt iesniegumu.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem, CVK priekšsēdētāja uzsvēra, ka EP vēlēšanas atšķiras no nacionālajām vēlēšanām, jo balso cilvēki visā Eiropā.

Rezultātus varēs paziņot tikai tad, kad būs slēgts pēdējais iecirknis Eiropā.

"Tāda ir Eiropas noteiktā norma. Diemžēl agrāk mēs neko nevarēsim paziņot, pat ne provizoriskos datus, taču mēs varam runāt par vēlētāju aktivitāti EP vēlēšanās," pauda Saulīte.

EP vēlēšanu rezultātu sagaidīšanas pasākums notiks svētdien, 9. jūnijā, plkst. 23 ES mājā, kur CVK pavēstīs vēlēšanu iznākumu Latvijā.

Rezultātu gaidīšanu aizsāks ekspertu diskusija par šo Eiropas vēlēšanu nozīmi un vēlētāju aktivitāti Latvijā un citur Eiropā.

Pasākums būs vērojams tiešraidē TVNET portālā.

Par ko balso Eiropas Savienības pilsoņi?

ES dalībvalstu pilsoņi šonedēļ dodas pie balsošanas urnām, lai uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlētu EP, un aptaujas liecina, ka savas pozīcijas nostiprinās nacionālkonservatīvās un eiroskeptiskās partijas.

Vēlēšanās, kas notiek no 6. līdz 9. jūnijam, izšķirsies arī nākamās Eiropas Komisijas (EK) sastāvs, kā arī pašreizējās EK prezidentes Urzulas fon der Leienas liktenis, viņai pretendējot uz vēl vienu pilnvaru termiņu.

Aptaujas liecina, ka ES pilsoņiem visvairāk rūp tādi jautājumi kā Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, tautsaimniecības izredzes, protekcionisms tirdzniecībā, tajā skaitā arī ar ASV, mākslīgā intelekta radītais darbavietu apdraudējums, migrācija un klimata pārmaiņas.

Tomēr, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eirobarometra aptauju 70% eiropiešu ES uzskata par "stabilitātes oāzi" konfliktu plosītajā pasaulē, idejām par aiziešanu no bloka, sekojot Lielbritānijas paraugam, vēlētāju vidū nav liela atbalsta.

Tāpēc eiroskeptiskās partijas lielāku uzsvaru likušas uz nacionālo interešu aizstāvību, paliekot ES sastāvā.

Tās savās programmās sola veicināt nacionālo kultūru, cīnīties par savu pilsoņi ekonomiskajām interesēm, veikt stingrāku robežkontroli un atgūt dalībvalstu tiesības pašām lemt par savu nākotni, ierobežojot Briseles varu.

Šo partiju solījumi acīmredzami uzrunā tādas nozīmīgas vēlētāju grupas kā zemnieki un jaunieši.

Nacionālkonservatīvo partiju nonākšana pie varas Ungārijā, Itālijā un Nīderlandē veicinājusi to iekļaušanos politiskajā pamatplūsmā jeb meinstrīmā.

Aptaujas sola, ka partijas, kas pārstāvētas abās frakcijās, kuras politiskajā spektrā atrodas pa labi no konservatīvās Eiropas Tautas partija (EPP), - "Identitāte un demokrātija" (ID) un "Eiropas konservatīvie un reformisti" (ECR) - iegūs aptuveni ceturtdaļu no 720 EP deputātu vietām.

Tomēr tiek prognozēts, ka abas līdz šim lielākās EP frakcijas - EPP un sociālisti (S&D) - visumā saglabās savas vadošās pozīcijas, lai gan zaudēs dažas deputātu vietas.

Tomēr parlamentārā vairākuma nodrošināšanai būs nepieciešamas plašas koalīcijas, kuras bieži, iespējams, nāksies veidot uz situatīvas ("ad hoc") bāzes.

Vienā gadījumā EPP un S&D varētu sadarboties ar liberāļu frakciju "Atjaunotā Eiropa".

Citos gadījumos EPP varētu sabiedroties ar ID un ERC, ja vien tajās pārstāvētās partijas nespēlē Maskavas marionešu lomu, kā to ļāvusi noprast Leiena, kura pārstāv konservatīvos.

Viņa tomēr nepārprotami noraidījusi jebkādu sadarbību ar vācu eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD). Tas vairo Itālijas premjerministres un nacionālkonservatīvās partijas "Itālijas brāļi" ("Fratelli d'Italia") līderes Džordžas Meloni ietekmi, veidojot varas sadali nākamajā EP sastāvā.

Vēlēšanu priekšvakarā ierosinātas vairākas izmeklēšanas par iespējamo politisko iejaukšanos, izmantojot vairāku Eiropas partiju pārstāvjus, taču pamatā šīs apsūdzības skārušas AfD politiķus.

Lai gan deputāti EP darbojas frakcijās, kurās esošās partijas apvieno kopīgi ideoloģiski uzstādījumi, Eiropas mēroga partijas joprojām nepastāv.

Tas liek domāt, ka pēc vēlēšanās neizveidosies vienots labējo partiju bloks, un vislielākās problēmas labējo nometnē, kas traucē tās apvienošanos, rada domstarpības Ukrainas jautājumā.

ERC pauž stingru atbalstu Ukrainai tās cīņa pret Krievijas agresiju. Tikmēr ID šajā jautājumā valda dziļas domstarpības.

Tajā pašā laikā aptaujas liecina, ka karam vēlētāju prioritāšu vidū ir nozīmīga vieta.

Vairums eiropiešu izsaka atbalstu arī bruņojuma piegādēm Ukrainai un sankcijām pret Krieviju.

Viens no galvenajiem šķēršļiem, kas bremzē ES atbalstu Ukrainai ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš joprojām cenšas saglabāt tuvas attiecības ar Krievijas diktatora Vladimira Putina totalitāro režīmu.

Ungārija 1. jūlijā rotācijas kārtībā pārņem ES prezidentūru, un tas nozīmē, ka bloka dienaskārtību laikā, kad pēc ievēlēšanas sanāks EP jaunais sasaukums un tiks veidota jaunā EK, noteikts prokrieviski noskaņotā Budapešta.

Tikmēr labējo partiju ietekmes pieaugums EP var ietekmēt arī pašreizējās bloka ambiciozās ieceres klimata pārmaiņu ierobežošanai jeb tā dēvēto ES zaļo kursu.

Kopumā pie balsošanas urnām laikā no 6. līdz 9. jūnijam visās 27 bloka dalībvalstīs tiek gaidīti 370 miljoni ES balsstiesīgo pilsoņu.

Balsošanu ievadīja Nīderlandes pilsoņi, kas uz vēlēšanu iecirkņiem devās ceturtdien.

Piektdien pie balsošanas urnām devās īri un čehi.

Latvijā balsošana notiek sestdien, kad balso arī Itālijas, Maltas un Slovākijas pilsoņi. Sestdien otro dienu balsošana turpinās arī Čehijā.

Visbeidzot, svētdien vēlēšanu iecirkņi savas durvis vērs Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Francijā Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Kiprā, Lietuvā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā. Balsošana svētdien otro dienu turpināsies arī Itālijā.