Kandidāts un kondicionieri. Kā Lietuvā apturētu biznesu pārstūrē uz Latviju

Vadošais populistu kandidāts, bijušais advokātu kolēģijas vadītājs Igns Vēgēle nesenajās Lietuvas prezidenta vēlēšanās palika trešais un savā neveiksmē vainoja medijos. Proti, tie pirms vēlēšanām izgaismoja, ka Vēgēles ģimenes bizness, iespējams, iesaistīts Baltkrievijai noteikto sankciju pārkāpšanā, un pēdas ved arī uz Latviju.

Vēgēles ģimenei Lietuvā pieder uzņēmums UAB Vilpra, kurš pēc Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām sāka biznesu ar Kirgizstānu, uz Vidusāziju eksportējot gaisa kondicionierus. Uzņēmumam, kura lielākais akcionārs ir Vēgēles tēvs Aļģirds, direktors brālis Martins un kurā viņš pats agrāk bija valdes loceklis, ir tāda paša nosaukuma bizness arī Latvijā. To kontrolē tie paši cilvēki.

Taču ir nianse.

Re:Baltica un partneri kopējā izmeklēšanā noskaidroja, ka uzņēmuma biznesa partneru gadījumā Kirgizstānā vairākas pazīmes liecina par fiktīviem darījumiem. Iespējams, ka kondicionieri tur nemaz nenonāk, bet tos ved uz Baltkrieviju.

ES aizliedza gaisa kondicionieru eksportu uz šo valsti 2022. gada vasarā. Ārlietu ministrija skaidro, ka toreiz sankciju sarakstā iekļāva arī preces, kas Baltkrievijai nepieciešamas civilajā ražošanā, tā mēģinot atturēt Lukašenko režīma iesaisti karadarbībā.

Neesoši biroji

Žurnālistu rīcībā esošā informācija liecina, ka Lietuvas Vilpra gaisa kondicionieru saņēmēji Kirgizstānā bija uzņēmumi Mavic Expert un Service Pack LCD. Abi reģistrēti Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā. Tos vieno ne vien biznesa partneris, bet arī neeksistējoši biroji.

Mavic Expert reģistrēts kādā galvaspilsētas biznesa centra 13. stāvā. Taču ēkai, kuru uzņēmums sauc par savu galveno mītni, ir tikai astoņi stāvi.

Savukārt Service Pack LCD atraduši mājas modernā biznesa centrā, kas pagaidām ir vien būvlaukums.

Kirgizstānā nenonāk tik daudz, cik nosūta

Lietuvas žurnālistu rīcībā nonākušie dati par 2022. gada septembri – 2023. gada martu rāda, ka Vilpra no Lietuvas uz Kirgizstānu eksportēja gaisa kondicionierus aptuveni 940 000 eiro vērtībā. Taču Kirgizstānas statistika liecina, ka tā šajā laikā no Lietuvas saņēmusi kondicionierus par 370 000 eiro. Turklāt jāatzīmē, ka Vilpra nav vienīgais lietuviešu eksportētājs.

Tātad lielākā daļa eksportēto kondicionieru pa ceļam ir kaut kur nozudusi.

Lietuvas muitnieku aizdomas

Pirmajai aizdomas par Vilpra biznesu radās Lietuvas muitai. Tā pērnā gada jūnijā pēc sankciju pārbaudes procedūras lēma, ka šīs preces pāri Lietuvas robežai laist nevar. Plašākus skaidrojumus iestāde nesniedz. Vēlāk Siena.lt atklāja, ka kirgīzi, kas dokumentos norādīti kā saņēmēji, varētu būt vien aizsegs, lai preces neatļauti vestu uz Baltkrieviju.

Taču uzņēmēji neapstājās. Pāris mēnešu vēlāk – 2023. gada augustā – viņi kondicionieru eksporta biznesu pārcēla uz Latviju. Tagad kondicionierus uz Kirgizstānu sūta caur SIA Vilpra, kuras patiesais labuma guvējs ir Vēgēles tēvs.

Turklāt turpinās tā pati shēma – izved vairāk nekā nonāk Kirgizstānā.

Re:Baltica rīcībā esošie dati liecina, ka SIA Vilpra no 2023. augusta līdz šā gada aprīlim uz Kirgizstānu eksportējusi kondicionierus vairāk nekā 600 000 eiro vērtībā. Tikmēr Kirgizstānas statistika liecina, ka viņi pērn no Latvijas nav importējuši nevienu (šī gada dati nav pieejami).

Muita kārtējo reizi nekomentē

Latvijas muita atteicās izpaust jebkādu informāciju par konkrēto uzņēmumu, tostarp, vai tas nonācis viņu redzeslokā un kā iespējams, ka Lietuva neļauj eksportēt, bet mēs ļaujam. Izpaust informāciju par konkrētiem uzņēmumiem muitai liedzot likums.

Iestāde vispārīgi norādīja, ka “tādu preču, kuras sankciju dēļ aizliegts eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju, eksporta pieaugums uz Centrālāzijas valstīm ir saistīts arī ar mēģinājumiem apiet sankcijas.” Iestāde regulāri Vidusāzijas valstīm sūta pieprasījumus, lai pārliecinātos, vai preces, kas te deklarētas kā eksportētas, tiešām nonākušas galamērķī. “Sankciju apiešanas riskus apstiprina trešo valstu muitas dienestu sniegtās atbildes, kurās bieži tiek apstiprināts, ka preces galamērķī nav nogādātas. 2024 .gada pirmajos četros mēnešos – 65% gadījumu.”

Sankciju kontrolieri: tie ir sarkanie karogi

Par sankcijām atbildīgā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs Re:Baltica apstiprināja, ka Kirgizstāna un citi sankcijām pakļauto valstu kaimiņi nereti tiek izmantoti, lai dokumentos viltotu patieso preču saņēmēju. Importa un eksporta datu salīdzināšana ir viens no paņēmieniem, ko izmanto arī likumsargi.

“Ja ir lielas atšķirības, tas pirmšķietami var norādīt uz to, ka uz dokumentos norādīto valsti patiesībā netika eksportēts Īpaši, ja kravas ceļš iet caur Krievijas teritoriju tranzītā, kaut kādos gadījumos pat neved līdz, piemēram, Kirgizstānai, bet izkrauj pa ceļam. Pēdējā laikā ir gadījumi, ka dažreiz aizved preci līdz Kirgizstānai vai Kazahstānai, tur pāris dienas pastāv un tad viņi ved uz Krieviju. Tas ir grūtāk pierādāms nekā, ja pa ceļam izmet,” viņš teica.

Pēc iepazīšanās ar visām augstāk uzskaitītajām pazīmēm par Vilpra kondicionieru biznesu Iļjenkovs apstiprina – tie ir “sarkanie karogi”, kas var liecināt par potenciāliem sankciju pārkāpumiem. Taču jau atkal – runāt par konkrēto uzņēmumu nevarot.

Lietuvas muita gan apstiprina, ka pēc žurnālistu pirmās publikācijas pavasarī sāka pārbaudi par uzņēmumu, tostarp sadarbojoties ar ārvalstu partneriem. Vai to vidū ir arī Latvija, Lietuvas muita ne apstiprina, ne noliedz.

“Politiskais pasūtījums”

“Pastāv ES tiesību akti un regulas, kas precīzi nosaka sankcijas. Un juridiskās sekas šādām personām ir skaidras. Tās var identificēt un sodīt.” Šādi debatēs pirms Lietuvas prezidenta vēlēšanām izteicās Vēgēle, runājot par uzņēmumiem, kuri pārkāpj agresorvalstīm noteiktās sankcijas. Netiekot pāri pirmajai vēlēšanu kārtai, Vēgēle neveiksmē vainoja medijus un teica, ka varētu pret tiem vērsties tiesā. Uzņēmums publikācijas dēvēja par “politisku izrēķināšanos.”

Re:Baltica tagad sazinājās ar Vilpra Latvijas pārstāvjiem. Viņi neatbildēja, kāpēc eksportu no Latvijas sāka tieši pēc problēmām ar kaimiņu muitu, kā gadījies, ka Kirgizstāna nevienu kondicionieri no Latvijas nav saņēmusi un citiem augstāk uzskaitītajiem faktiem. Uzņēmuma direktors Rimas Šimkus atsūtīja garu e-pastu, kurā skaidroja, ka neveic nekādu tirdzniecību ar Krieviju vai Baltkrieviju, un vienmēr ievēro sankcijas.

Viņš arī atkārtoja to pašu argumentu ka “ekskluzīvā uzmanība mūsu uzņēmumiem un konkrētai preču grupai ir saistīta tikai un vienīgi ar politiskajiem procesiem.”

Nobeigumā Šimkus piebilda: “Ceram, ka esam atbildējuši uz Jūs interesējošiem jautājumiem un kliedējuši šaubas par SIA Vilpra biznesa caurspīdīgumu, uzņēmuma nevainojamo reputāciju un biznesa ētiku.” Atkārtoti lūgts tomēr skaidrot konkrētos jautājumus, viņš vairs neatbildēja.