Igaunijas iedzīvotāji pēdējos gados aizvien retāk izmanto skaidru naudu, turklāt lielākā daļa skaidru naudu lieto tikai dažas reizes mēnesī, liecina aptauja, ko pēc Igaunijas bankas LHV pasūtījuma veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "Kantar Emor". Turklāt nākotnē Eiropas Savienībā sāks darboties ierobežojumi skaidrās naudas izmantošanā. Kāda šajā jomā ir situācija Latvijā un kā iedzīvotāji pamato savus naudas glabāšanas un izmantošanas paradumus, TVNET devās noskaidrot Rīgas ielās.
Noskaties ⟩ Rīga atbild: ko cilvēki izmanto labprātāk – skaidru naudu vai maksājumu kartes?
Nākotnē Eiropas Savienībā būs noteikts limits darījumiem ar skaidro naudu, kā arī ieviesti jauni noteikumi cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Jaunie noteikumi paplašinās arī finanšu izmeklēšanas iestāžu pilnvaras.
Luksusa preču – dārglietu, automašīnu vai jahtu tirgotājiem, līdzīgi kā pašlaik bankām, būs jāpieprasa klientam informācija par finanšu vēsturi, pieprasot veikt darījumus neskaidrā naudā.
"Kantar Emor" aptauja liecina, ka mūsu kaimiņvalstī Igaunijā 58% iedzīvotāju skaidru naudu izmanto tikai dažas reizes mēnesī, bet 18% to lieto vienu vai divas reizes nedēļā.
Skaidrās naudas lietošanas biežums Igaunijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados samazinājies - ja 2018.gadā 16% iedzīvotāju skaidru naudu lietoja katru dienu, tad 2024.gadā šis rādītājs ir 10%.
Tomēr palielinājies to cilvēku īpatsvars, kuri skaidru naudu izmanto dažas reizes mēnesī: 2018. gadā tie bija 41% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2024.gadā šis īpatsvars ir jau 58%.